Svētdiena, 2017. gada 10. septembris

x-ƒ (x_f)

x-ƒ: T+13d: karsts, karsts, karsts

2017. gada 10. septembris, 9:22 pm, atsauksmēm

Lasvegasa izskatās apmēram kā jebkura cita parasta ASV pilsēta, kas līdz šim redzēta - šoseja, vienādu māju rindas un veikali gar ielām, kalni apkārt tālumā. Vakar vakarā daži bija aizbraukuši palūkot galveno LV ielu ar visām tām slaveno būvju mazajām kopijām un novērtēja to ar apzīmējumu "pilns rublis".

No rīta pamodos sešos, lai pirms agrajām brokastīm un došanās ceļā vēl paspētu nopeldēties baseinā, taču tur pēc viena loka apkopējs paziņoja, ka nupat ūdenim pielaidis hloru un tāpēc varu dabūt apdegumus, lai labāk pagaidu 20 minūtes, taču to man nebija, līdz ar to arī rīta pelde bija beigusies.

Šodien plānā ir Nāves ieleja. Jau tepat tādā agrumā ir karsts, bet mēs vēl dosimies uz Nāves ieleju. Nosaukums vien jau saka priekšā, ka to nevajadzētu darīt. :)

Līdz turienei ir tāls un neinteresants ceļš, jābrauc pa tuksnesi, un tur nekā, izņemot smiltis, akmeņus un krūmus, nav. Ceļš ir tik neinteresants, ka tas ir taisns kiiiilometriem tālu teju līdz horizontam. Pa ceļam apstājāmies izlocīt kājas, un karstums jau ir ūūf.. Braucot redzējām vairākas brīdinājuma zīmes, ka te ir iespējami spēji plūdi (flash floods), jo, lai gan tuksnesis, reizēm arī te līst lietus. Tā kā augsne ir nekāda, tad ūdens nespēj iesūkties zemē un no kalniem, no tās milzu platības, plūst lejup. Līdz ar to – plūdi tuksnesī. Uz ceļa bija vēl nenovākta brīdinājuma zīme, ka ceļš applūdis. Šur tur piestājām, tad pagāju nostāk un redzēju vietas, kur plūdušas straumes un zemē izgrauztas pamatīgas vagas. Kaut kāda flora un fauna gan ir, vismaz sākumā. Ir zāles kušķīši un krūmi ar mazām lapiņām, un starp tām lapiņām ieraudzīju milzīgu sienāzi. Bija arī daudz alu, no tām turējos pa gabalu, jo tur droši vien kāda čūska gaida nakti, iepriekš jau atradām klaburčūskas ādu. Tālāk ielejā pazūd arī tāda knapā veģetācija. Ainavas tur vispār atgādina Marsu.





Beidzot nonācām mūsu ceļojuma viszemākajā brīdī – 86 metrus zem jūras līmeņa – un planētas karstākajā punktā. Te reiz tika sasniegta temperatūra +56.7°C. Šodien gan nav tik karsts, publiskais termometrs nevar izšķirties starp 121 un 122°F (49.4-50°C). Spīd spoža saule, gaiss ir tiešām svilinošs, tas ir kā fēns, kas vienlaikus pūš uz visa ķermeņa, turklāt tik karsts gaiss ir arī jāelpo. Ir karsts. Par laimi, pūš arī pamatīgs vējš, tāpēc nav pavisam nāvīgi. Tāpat ir karsts.

Zemākajā punktā ir balta sāls, pa kuru var iet tālu, tālu. Tur ir arī mazliet ūdens, kas vēl nav izžuvis. Mēs gan negājām tālu, tālu, tikai kādu kilometru līdz vietai, kur kļuvām par tobrīd tālāk aizgājušajiem tūristiem, un griezāmies atpakaļ. Tur vienkārši nav, kur aiziet. Un iemesla, kāpēc to vajadzētu darīt.

Jau turpceļā sāku justies savādi, un varbūt vajadzētu uzreiz griezties atpakaļ, bet tas šķiet muļķīgi, lai gan turpināt noteikti ir vēl muļķīgāk, bet jāiet ir, jo kad ta' vēl būs tāda iespēja. Atceļš bija grūtāks un lēnāks, taču tagad noteikti ir jāturpina iet. Pa ceļam satiku Agnesi, kas piedāvāja dziru no šallē ievīstītas pudeles, "bet tikai malciņu!" Tas bija auksts ūdens. Tagad es izdzīvošu, paldies! Iepriekš domāju, ka te gan būšu nosvīdis un slapjš visu laiku, taču, kamēr gāju, āda bija pavisam sausa, toties normāli pilēt es sāku, tikai atkal iekāpjot mašīnā.

Tālāk aizbraucām uz Artist's drive un Palette, kur ir kalni un krāsaini kalni – tos iekrāsojuši dažādi minerāli un tie tiešām ir krāsaini. Pa ceļam tika veikts eksperiments ar olu – vai Nāves ielejā būs pietiekami karsts, lai tā uzceptos. Tika atrasts sakarsis akmens ar iedobi un tajā iesista ola. Lai gan cepties tā īsti nesāka, to tik un tā apēda. :) Iespējams, ka labāks rezultāts būtu bijis uz melnā asfalta, taču tas netika pārbaudīts, jo par piemēslošanu draud $500 sods, par to uz ASV ceļiem ir daudz brīdinājumu (Kalifornijā — $1000).

No turienes devāmies uz Dante's view, kas ir kalna virsotne 1669 metru augstumā v.j.l. No augšas paveras skats uz visu Nāves ieleju un tur ir patīkami vēss – ap +35°C, taču tas tiešām šķita patīkami vēss. Apkārt ir kalni un lejā ielejā balta sāls.


Atgriežoties Lasvegasā, protams, duša, baseins, baseins, duša. Vēlāk vakarā ar Daumantu sarunājām aizbraukt paskatīties gaismiņas un pilno rubli. Centrā ir Lasvegasas bulvāris, kur tas viss arī atrodas, nav daudz jāmeklē. Gaidot vakaru, Gļebs mūs vēl mācīja, kā spēlēt pokeru. Nu, man mācīja, Daumantam atgādināja. Bet nepilngadīgais Lasvegasā mūs mācīja spēlēt pokeru. :)