Svētdiena, 2005. gada 17. aprīlis

x-ƒ (x_f)

x-ƒ: Parasti pārdomu saraksti

2005. gada 17. aprīlis, 1:11 pm, 29 atsauksmes

Aurum spožums un posts. wtf is aurum? :)

Ļautiņi! Esmu sapratis, ka esmu izvēlējies nepareizo profesiju. Vai ko tādu. Bet nu ne gluži pareizo tik un tā. Nesaprotu, kā jūs to varat izturēt! Es, piemēram, pēc temperamenta esmu flegmatiķis. Tas nav nekas tāds, ar ko es lepotos, tomēr arī nekaunos, jo tas ir temperaments un tas ir iedzimts, nemainīgs. Bet! Pat es (es!) nespēju visu darbadienu mierīgi nosēdēt. Un šī bija tikai mana pirmā darba nedēļa! Johaidī, ne? Vieta, kur strādāju, gan ir jauka, taču es sūdzos par pašu būtību. Man vajag kādu kustību.

Filosofiskā noskaņojumā sāku apcerēt, ko gan man patiktu darīt. Tīri teorētiski. Neko daudz gan neizdomāju. Piemēram, par šoferi negribētos būt. Lai gan tiesības man ir jau piecus gadus, ar mašīnu tā arī nav iepaticies braukt. Velokurjers. Nebūtu slikti, taču Rīgā pārāk bīstami, bet Siguldā tos nevajag. Un būtu patīkami tikai sausā un siltā laikā. Ar dzīvniekiem savu nākotni noteikti nesaistītu. Tie mirst. Mežzinis nebūtu slikti – svaigs gaiss, daba. Modes dizainers gan neparko. Viņi man nešķiet normāli, un arī tās modeles.. Nu.. Man daudz pievilcīgāka šķiet vienkārša meitene, nevis tipiska modele. Ja vien iedomīgs izskats un man-nospļauties-par-visu attieksme nav skaistums. Mūziķim būt nebūtu slikti, vien nemāku ne dziedāt, ne spēlēt kādu instrumentu. Protu krist uz nerviem, bet kam gan vajag kaskadierus..? Nu tā, lūk.

Pirms dažiem gadiem pie mājas iestādīju sniegpulkstenītes un krokusus. Tie tagad zied! Labi. Tātad vasarā tur būs arī meža zemenītes, kuras brutāli izravēju kādā mežā un implantēju turpat. Toreiz man neviens neteica, ka nav labi tā visu stādīt kopā, taču mans profesionālais čujs izrādījās pareizs – viss zied, aug un ienes sarkanas odziņas vēl šo baltu dienu. Haoss ir kārtība!

jutoņa: putniņi čivina, acis krīt ciet, saldumi nošķebināja