Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča skaidroja, ka kampaņa ar saukli "Bez vakcīnas nav uzvaras!" aicina visus būt vienotiem, jo bez vienotas rīcības - vakcinēšanās - vīrusu uzveikt nebūšot iespējams.

Kad atbildēs?

Prikolo šitie vientulīgie praidisti. Ja heterostraumes ofisa vaxxlēdijas nebļautu līdzi, reāli tur no tā gājiena būtu pašķidri spalvaina vista maksimums. Ķipa, kā tas nākas, ka jau n-to gadu pēc kārtas jūtos vientulīgi uz praidu? Ges vat, jo bļe tā ir sūda minoritāte, kura nav jāceļ virs 50% visos mēdijus hujēdijos un advertismentos. Tas viss ir uzpūsts šitiem lohiem un peģikiem par nožēlu. Nē, jūsu nav tik daudz. Plus viena aR bOjFrEnDu. Tieši tā, ar ex or whatever, bet bojfrendu. Pis dirst, gomik.

Uz stundiņu ienirt anālajā atverē mužikam. Kāds kauns pa visu ciemu. Man likās mūsu ir daudz un visi mūs atbalsta.

#mana-cīņa #grāmatu-dedzināšana #peģikiem-sakāpis #gribās-bļe-atenšn-ribās

Dienvidū piezagās izmisums. (No diendusas izrāva ļoti nikns gāziens; es dzīvoju pažobelē ar skārda jumtu. Turklāt pirms tam sapnī biju nonācis šaurā ejā starp padomju betona sētām (kaut kas līdzīgs ir Jūrmalas veloceliņa posmā starp Depo un Zolitūdi), kur man pretī nāca dusmīgs, dresētāju nomocīts, tāpēc visiem cilvēkiem atriebties gatavs zilonis.
Kādu brīdi apsvēru neiešanu uz praidu. Rīta delfu gabals, ko Jansone nošēroja, pārsteidzošā kārtā izrādījās traumatisks. Tieši saraksta dēļ, kuru tas autors, starp citu, publicē ne pirmo reizi. Es it kā saprotu intenci – "mēs neesam vieni, mūsu ir daudz" –, bet šoreiz tas kaut kā asāk lika justies vienam un kailam. Tieši praida priekšvakarā, uz kuru es arī kaut kādā ziņā vienmēr esmu gājis viens. (Nē, nē, es augstu vērtēju pirmo reizi, kurā Džims mani paņēma pie rokas, otru, kurā iejuku bariņā kopā ar citām draudzenēm, un tādu pašu trešo, bet tas viss bija spontāni, bez kopīgas gatavošanās, bez kopienas sajūtas un ar drīzu atgriešanos atkal savā vienatnē.) Tagad arī. Stulbi jutos jau tajā Propagandas ballītē. Kā tāds stalkeris, kur visi pa pāriem. (Turklāt Jurģis pirms tam vairākkārt atgādināja par +1 manā ielūgumā, bet bēdīgā kārtā tā draudzene, kura visbiežāk ir bijusi mana +1 šādos gadījumos, nesen piedzīvoja bojfrenda pašnāvību, un tāpēc nevar.)
Delfu saraksts visu saasināja arī tāpēc, ka tas ir mana rajona galvenais medijs. Es varu būt vis kaut kur izteicies, visādi dižojies utt, bet tas vienmēr ir tādās vietās, ko vidējais kaimiņš nepamana. Toties par varavīksnes masku ciema pieturā (2x14 eur Mozaīkas atbalstam pandēmijas laikā) uzrējienu un dunku sānos dabūju faktiski uzreiz. (Šeit jāpiebilst, ka esmu tēvocis piektā gadu desmita vidū.) Šogad esmu iepircis vēl visādus sartoriālus atribūtus visās krāsās, vienlaikus gan atbalstīdams visādas iniciatīvas, gan tiešām jusdams paļāvību un praidu, bet tagad nevaru saņemties un sashēmot rītdienas plānu: vilkt? nevilkt? Braukt ar taksi, lai ciemā ne ar vienu nav jāsastopas? Iet ar kājām visās krāsās, lai redz? (Tad tas būtu daudzreiz spēcīgāk par ieniršanu kopējā pulī uz to stundiņu centrā.) Kādam piezvanīt un pajautāt, vai un kā gatavojas? Un tādā garā.
Izgāju vakara pastaigā un pieredzēju šausmas: viss ciems neiecietīgā vienotībā (es gāju pretējā virzienā) plūda uz stadionu, kur izrādās, šovakar ir hokejistu koncerts (viņi laikam, pagastveču apmaksāti, tagad tūrē pa Latviju kā tādi gagārini pēc kosmosa).
Tas uzsita asini, un es nolēmu – nē, iešu visās krāsās visu ceļu, par spīti! Kā tas zilonis! (Lai gan tā nav tā sajūta, ar kuru patiešām gribētos iet praidā.)

netīšām pamanīju:
https://nra.lv/pasaule/416714-igaunijas-aizsardzibas-ministrs-mes-esam-apmacijusi-karavirus-ar-loti-specifiskam-prasmem-piemeram-medikus-un-snaiperus.htm

skatos no lv viedokļa bezjēdzīgu video:
https://www.youtube.com/watch?v=iLHY55vZ93k

Prieks, ka Vilnis uztaisīja pishologu dienestu priekš NBS, diemžēl lielāks atbalsts bija Elmāra kapelānu dienestam.
Kas attiecas uz speciālistiem - nu kam LV snaiperi, sakarnieki, spridzinātāji? Un aprīkojumu nevajag, "sabiedrotie mums visu iedos"! Galvenais jau .īzdas vai geji ministrijā, un 50% šo vadībā (paldies dievam, ka vienībās tikai mazliet virs 20%).

UN, atkal senā izvēle, ja atkal jāizvēlas, vai nomaksāt māju un sakrāt savai pensijai, vai būt idiotam, un iepirkt dronus un radiotehnisko aprīkojumu, lai varētu pildīt ZS uzdevumus, tad nākas atcerēties ierakstu senā papīrā - sakarā ar uzticības zaudēšanu lv valdībai, esmu spiests priekšlaicīgi pārtraukt līgumu ar NBS, paraksts, datums.
/apsveram domu izdeklarēties no lv, lai tiktu vaļā no ikgadējās atskaites VID, pensija pēc 2025 grozījumiem vienalga nespīd, +bēres ar zalvi, ja lieto krematoriju, ir liekas.
//atskaņas no video - jā, cūkas ir visēdājas, noēst vistu, trusi, žurku vai cilvēka līķi viņām ir normāli!

..tipa, "padomāju, iepatikās, padomāju vēlreiz"

mana prognoze, ka attīstības citadeles LV nākošais prezidents būs nēģeris (oi, blaa, atvainojos, afrolatvietis!).

/loģiskā ķēdīte: ir bijuši ulmanis, sieviete, kas es esmu, nekas, žīds, gejs (mosh kādu piemirsu). Personīgi dotu priekšroku čigānam, jo kā saeimas deputāts čigāns ir bijis, bet saeimas deputāts nēģeris vēl nav bijis.

iemarinēju šašliku, BBQ vistas spārniņus un vēl vista sinepēs, sojā un medū. Rīt būs ēšana.

Kur mani vecāki dzīvo, pakalnītē lejā ir tāds kā viesu nams. Tur mūžam skaļas ballītes notiek. Un mūžam kāds no kaimiņiem viņiem baseinā samet olas, zivis, garneļu čaulas un visādu citu riebeklību. Es pie semis domāju, ja manu bēbi naktī modinātu tusētāji, es vienkārši pārvāktos. bet pirms tam kāds tiktu briesmīgi noskādēts.

manam ziķerim mīļākais zelējamais ir mana roka.

Visvairāk besī šis - pamosties pirms pieciem/sešiem, tad mēģini vēl drusku pagulēt, jo nāk miegs, bet aizmigt nevar. Ap astoņiem slienies augšā, sāc kaut ko darīt, jo darba jūra un... ap desmitiem miegs jau nāk tā, ka viss dubultojas. Un tā arī dzīvo šo dienu, jo nav jau laika gulēt... Ap desmitiem vakarā pēkšņi sajūties spirgts un varošs, un MIEGS vairs nenāk!

Rēcīgākais sapnis. :D Karoče es pamodos no smiekliem. Man jau vairs elpas sapnī nebij, lol.

Karoče mēs trīs, lietotu darbarīku veikalā, pazīstama pārdevēja, es kaut ko pišos pa vidam un vēl viens klients. Tas klients tur stāsta kā viņš mokoties ar vienu skrūvīti, kurai netiek nekādi klāt, ķipa varot meibī vienīgi ar tādu mazu, īsu skrūvgrieznīti. Es viņam tāds: "paga, say no more, karoče skaties, ko tu tur mokies, vot zini tādu štukovinu?" un ķipa meklēju vārdus, skatos riņķī pa plauktiem, atrodu papīru un sāku lēnām zīmēt tā kā bērnam skaidrotu... fucking akumulatoreni. :D Pietiks tev pisties ar to mazo skrūvgrieznīti, ahahahaha.

Bet tas nebija pietiekami rēcīgi. Viņš tāds like vienā brīdī saprot, ka es tur nesu cauri, un ķipa naivi: "jā, bet es taču tur netieku klāt ar neko citu, kā to mazo skrūvgrieznīti". Es tāds like "bruh, nemīz, ša visu atrisināsim, skaties, tad tev vajag šitādu" un atrodu muciņu, ko akumulatorenē ielikt, jo tam viņa skrūvgrieznītim plaukstā tāds kā seškantis atspiežas, uz kura var to muciņu uzspraust. Ķipa, no problem, skrūvē ar savu skrūvgrieznīti, ja tik ļoti gribi, bet tik un tā tev vajag akumulatoreni. :DD

Bļe, un te es sāku tai bodē smieties bez elpas par šito savu joku. Kaut ko debīlāku es nosapņojis vēl nebiju. Un kikers, ko neizstāstīju - tam skrūvgrieznītim tas seškantītis plaukstā, kuram piemeklēju muciņu, tas vienkārši atspiežas un negriežas, kamēr ar pirkstiem griez pārējo skrūvgrieznīti. Viņš bļe ar to akumulatoreni pa tukšo uz riņķi ietu. Jebal. :D Es bļe nomodā ļoti lepojos ar savu komplektēšanas spēju sapnī. Pat nomodā tik labi nemācētu izdomāt.

Nu, vēl jau neņemot vērā, ka izraku kasti un piedāvāju viņam uzreiz paņemt zajebis akumulatoreni, jo to viņam točna vajag pa manam, bet par cik lietoto preču veikals, tad tai kastē bija tikai lādētājs. Chill bro, tas tā, iesākumam. Katram ar kaut ko ir jāsāk, citādi visu laiku tā arī pisīsies ar maziem skrūvgrieznīšiem.

Karoče kopsummā, pirms pamodos, paspēju viņam piedāvāt pliku lādētāju un skrūvgrieznītim uzspraužamu muciņu, kur bļe viņš knapi klāt tiek ar vienu pašu skrūvgrieznīti. Žēl, ka neredzēju, kas tālāk notika.

#vot-lohs #debīlisms #pārsmējos #pazīstama-čiksa

sasniegts 2. jūnija nacionālais aukstuma rekords, my ass

un jā, vakar ieslēdzām apkuri

cik labi, ka ir beigušies agrie rīti uz kādu laiku.

Protams, ka nenāk miegs.
Drīz ausīs saule.
Mēness izskatās pilnīgs.

Vakars izvērtās spontāns un skaists.
Cilvēki nāca klāt un vaicāja, kur var lasīt manis rakstīto, un pateicās, ka dalos un priecājās...un es priecājos.
Ļoti, ļoti laba un mierīga sajūta bija lasot. Nevar salīdzināt ar vakardienas runājamo kurā es galīgi šoreiz izgāzos.

Savukārt, kāds cits dalījās ar secinājumiem, kas veikti kopā ar citiem cilvēkiem, ka mums ar ED nekas neiznākšot. Viņam vajagot sievu,bet es neesmu īstā...man pārāk patīkot baudīt dzīvi.

04.15.
Laterna ir izslēgta..aust.




Gribētos tagad roltonu. Nav. Mož vnk kubikbuljons jāpadzer. Ar ķieģeļa margarīnmaizi piekožamajā.

Cirslītis ieiet aptiekā pirkt omeprazolu. Aizmirst vārdu “omeprazols”, toties atceras “protonu sūkņa inhibitors”.
Visi priecīgi!

"Magdai patīk bērni, bet bieži Magda grib būt viena un vērot. Vērošanā citi traucē. Jaucas pa vidu, klaigā, bet jāvēro ir klusumā. Magda vēro, kā viss aug. Ieslīd mammas dārzā starp upeņu krūmiem un vēro dilles. Osta un skatās. Tas, kas aug, vienmēr ir mainīgs. Katru reizi, kad Magda atnāk, tas ir jau citāds. (..) Magda skatās ilgi un klusi. Kad viņa nogurst vērot, skrien pie bērniem spēlēties. Tad arī viņa klaigā un lēkā, smejas pilnā balsī un apreibst šūpolēs.


"Magda, kur tu visu laiku pazūdi?" vienu dienu viņai jautā Toms.

"Es nekur nepazūdu," Magda saka un droši skatās Tomam acīs.

"Tu pazūdi gan! Jau vairākas dienas nenāc pie mums spēlēties!" Toms viņai pārmet.

"Nāku gan!" Magda nepadodas un tāpēc tagad katru dienu mazliet ar sētas bērniem paspēlējas.

Nav jau tā, ka viņai nepatiktu spēlēties. Dažreiz tīri labi patīk, bet Magdai vajag arī to klusumu viņas dārzā. To kluso vērošanu. Viņai ir jābūt klāt, kad pasaule aug."
Laura Vinogradova - Tētis un suns

Ronja Laupītāja Meita. Tur bija pelēkie mošķulīši un rumpainīši. Abi tādi it kā ne obligāti bīstami ienaidnieki no pirmā acu skata. It īpaši otrie. Bet kad sanāk ar viņiem saskarties, tad saproti, ka būs sūdi. Vai nu viņi vai mēs.

Kad jau likās, ka visa mana personība ir pimpji un dirsas, atcerējos par jauno prezidentu. Ar mani vēl nav tik traki.

#no-homo #slurp-slurp #tārpi #spalvas

Stambulas konvencija: Cilvēki rūpīgi pēta, pa punktam un rindkopai atrod pie kā piekasīties, pieved piemērus kad tas varētu nestrādāt, vārdsakot kritiski analizē. [Jā es piekrītu, tas ir tas ko vajag darīt - ar pilnīgi visu].

10 baušļi: Tie paši cilvēki sajūsmīgi lopsī iekšā bez aiztures tā ka ausis kustas un kad viņiem norāda pie kā tur var piekasīties, tad atmājas galējo wokistu stilā, ka kritizētājs jau neko nesaprot, nav izlasījs kontekstā, vispār tikai grib piekasīties un krč ir dumš.

Vienas konkrētas īpašības izvilkšana un padarīšana to par (sev) galveno, pēc kuras vērtēt cilvēku.

Dabūju kasešu atskaņotāju. Kur var izdevīgi iepirkt alternatīvās mūzikas kasetes? Varbūt kāds pārdod kaut ko no savas kolekcijas?

> ASV transporta sekretārs Buttigieg, kuram ir vīrs un laulībā dzimuši divi bērni.

Mūsdienās, kad tik daudziem pāriem bērni ir civillaulībā dzimuši, prieks dzirdēt par klasiskām vērtībām, kad pimpis satiekas ar pimpi un rodas jauna dzīvībiņa, un svarīgi - laulībā.

Nez, vai prezis arī domā par kāzām pirms pēcteču radīšanas ar kādu co-peģiku.

#lbgtqanon #pimpis++ #vīrišķā-olšūna #vīrišķā-dzemde

laikam viena no tuvojošā vecuma pazīmēm ir tāda, ka es sāku nesaprast jauniešus. es jau kopš kvfr pirmsākumiem koordinēju brīvprātīgos, kuru pamatpienākums ir dežūras uz izrādēm (uzkopt zāli, pārbaudīt biļetes, ierādīt vietas utt.). attiecīgi esmu to darījusi jau 5 gadus. pirmā sezona bija vislabākā, bija savācies superīgs kolektīvs, pārsvarā pēdējo klašu skolēni/pirmo kursu studenti. visi rāvās strādāt, sūdzējās, ka nav paspējuši pierakstīties uz dežūrām un visas jau aizņemtas*. nāca skatīties caurlaides un ģenerāļus, miljons reizes skatījās izrādes, nāca uz ballītēm, tusēja, atbildēja uz ziņām e-pastos un čatā. otrā sezona arī bija diezgan ok. tad bija kovidgadi un trimda Zeļļu ielā. kolektīvs mainījās, it kā cilvēku bija vairāk nekā sākumā, bet aizpildīt dežūru grafiku kļuva grūtāk, nē, nevis grūtāk, bet vienkārši grūti. nu labi - sarežģīti laiki, pismačs strādāt (kašķēties ar cilvēkiem par maskām, rakstīt visus tos papīrus, kas bija jāraksta, pieskatīt, lai nepārbīda ar distanci saliktos krēslus utt.) un, kuram gan gribas kulties uz Zelleni. + čatā uz ziņām neatbild, uz ballītēm nenāk, skatīties izrādes neinteresē. listē drusku zem 20 cilvēkiem, bet bija dežūras, kurās Kronis bija garderobē vai Gediņš pārbaudīja biļetes utt, jo vnk nebija brīvprātīgo. un izrāžu jau kopumā nebija daudz tajā laikā, jo tobrīd vispār nepirka biļetes.
liku lielas cerības uz atgriešanos cirkā - vismaz lokācija tāda ērtāka, telpas mājīgākas. ar grafika aizpildīšanu kļuva drusku labāk. bet visādi citādi - uz ballītēm nenāk, izrādes/caurlaides/ģenerāļu skatīties negrib, grib pēc izrādes sākuma skriet prom, čatā klusē. tā, protams, var būt, bet tad es vispār nesaprotu viņu motivāciju nākt strādāt. kāpēc? kāda jēga? es visiem, kuri piesakās par brīvprātīgajiem, lūdzu aizpildīt aptauju, kurā ir daži jautājumi no sērijas - kāpēc vēlies to darīt un ko tu no tā sagaidi. tur viss parasti ļoti skaidri un vienveidīgi - iepazīt aizkulišu darbu, teātra radīšanas specifiku bla bla bla. realitātē tā neizskatās. kāpēc viņi turpina nākt, ja negrib ne strādāt, ne tusēt, ne skatīties izrādes? es nesaprotu!
kad patērzēju dzīvajā, visi forši cilvēki un visi saka, nē, nē, gribam turpināt brīvprātīgot pie jums. kad jautāju vai varbūt ir kādi ieteikumi ko uzlabot brīvprātīgo darba organizācijā, lai stimulētu cilvēkus nākt, atbild, ka nē, viss forši un labi tāpat.
visvieglāk man iet ar dažiem patiešām pieaugušiem cilvēkiem, kam ir skaidra motivācija. piemēram, viena meitene strādā vadošā amatā un tā arī teica, ka brīvprātīgo darbu nāk darīt, lai trenētu pazemību. manliekas baigi kruti. protams, ir tāds kodoliņš, kas nāk biežāk un skatās izrādes un tusē, bet tās lielākoties ir meitenes, kas strādā visilgāk un neietilpst tajā pašu jaunāko jauniešu kateogrijā. par tiem visjaunākajiem jauniešiem viens no pamatnovērojumiem ir - ka viņi vispār neuzskata par vajadzīgu atbildēt uz ziņām. kopčatā vispār neatbild, ja uzraksta privāti, tad varbūt, kaut kad, pēc atkārtotas bakstīšanas kaut ko atbild. kas tās par manierēm? kāpēc tā ir? kad es augu tā nebija.
ārzemēs vispār ir diezgan populāri šādus brīvprātīgo darbus darīt senioriem. es gaidu, kad pie mums arī tā būs. man gribētos kādu foršu omīti kolektīvā.

*man bija izklaide iemest čatā jauno grafiku un tad live skatīties kā google sheetā histēriski aizpildās kvadrātiņi

Rinkēvičs ir gatavs Latvijas eiropeiski-latviskai attīstībai pielikt pimpi.

Esmu nevakcinēto kovid statistikā, kuri saņem mazāk kovid nekā vakcinētie. Jo... wait for it... es bļe pats huj zinu bij man vai nebij, ahahahaha. Moš bļe bija trīsdesmit reizes. Ko tagad?

#irbulītis-dirsā #latviski #ķīniski #hujejrogejiski

“People were eager to forgive certain behaviors, or see them in a positive light, when they were carried out by exceptionally good-looking people. She knew that she was as vulnerable to this as anyone. Still, the way he ate was… cute.”

Excerpt From
Rogue Command (A Troy Stark Thriller—Book #2)
Jack Mars

interesanti kāpēc tās pašas litrāžas katls vienā vienā 30 naudas, citā 200. kur ir atšķirība?

Kopumā mēs darbiņā esam ļoti jautrs pulciņš. Tā šodien, plānojot kārtējo pasākumu, iedvesmojāmies Bīna Vistlera "Mātē" un "Jāņa Indiāņa" franšīzē.

Varbūt es esmu baigais pimpis par to, bet Saeimas balsojums ir devis man motivāciju no jauna iedziļināties dirsā un visā, kas ar to saistīts.

#covid_23 #rinke-deja #būstē-dirsā #no-homo

visi dejos visi smies krogus papus kliegs

Openly ghey kā implikācija, ka citiem jau arī tie preži ir vien peģiki jobanie.

♫ Laid mums tur sodomijā diet, mūs' Latvijā! ♫

Neuztraucieties, lai arī Rinkēvičs pamet ārlietu ministra amatu, caurums tukšs nestāvēs. Nāks atkal jauns ārlietu ministrs, varbūt ne tik ļoti ghey, bet tas nekas.

betgi Gitanas skelbėsi už tradicinę šeimą, o latvis tai gėjus? Kaip jis čia nusigalėjo savo pažiūras?

#politiķi #eksperti #plecu-pie-pleca #uzticies-bro

Sviedraina sejas maska.

Vasara ir sākusies!
Tas nozīmē, ka:
- var celties astoņos, nevis sešos. Urā!
- tramvajā iekāpj džeks, kuram uz krekla rakstīts "get the good". Un kamēr tu mierīgi apceri, vai viņš būtu tas labais, kas tev šodien vajadzīgs, izrādās, ka no viņa nes pēc sviedriem. Un nevis vienkārši nes, bet TĀ nes, ka turpmāko braucienu tu nesaproti - vemt vai ģībt, par ar visu sejas masku (paldies dievam, man bija arī tāda). Jik!

Kur cilvēkiem ir pazudis patriotisms, neatkarīgi no cauruma?

#kurā-caurumā #latvietība #vecmāmiņas-lauki #olu-kultenis

Pretīgi cik homofobiski ir palikuši leitesti. Labi, ka mana ciba ir par pimpjiem un dirsām jau izsenis. Tas izbalansē lietas.

#pride #lgb #devītā-doza #pavļuts

- svētī jel Latviju
*ievēl sev homoseksuālu prezidentu*

pie vārtiem:
- *pikachu face* a kāpēc nesvētīji Latviju?