Nepatīk vakaros kaut kur braukt. Braucu ar autobusu uz laukiem, bet pēc dienas darbā jūtos galīgi piekususi. Gribu ērtajā gultā gulēt, bet gan jau ka nevarēšu, jo brālis ar draudzeni arī būs un tā ir normālākā divguļamā gulta laukos.
Braucu cauri Gulbenei, te kaut kāds pasākums.

Atceros, ka kādreiz - kad es vēl mācījos Jelgavā - mums bija obligāti jābūt arī kaut kādiem kredītpunktiem fizkultūrā. Tur bija dažādas izvēles - es aizgāju uz aerobiku un regulāri uz to arī gāju - nemēdzu kavēt. Bet sazin kādā sakarā pēc mēneša mūsu programmai to aerobiku nogrieza nost. Toreiz es biju jauna, dumja un atstāju šo jautājumu pašplūsmā, līdz pienāca sesija un vajadzēja iet dabūt ierakstus grāmatiņā. Nu tā es arī aizgāju pie tās aerobikas pasniedzējas un viņa lika man zālē noslaucīt putekļus aktu zālē no radiatoriem. Es paņēmu lupatiņu un sāku to darīt, kad pienāca kāds treneris un runājot ar viņu kaut kā slikti izteicās par mani - sliņķe vai kaut kā tamlīdzīgi. Bet tā trenere teica - nē, viņa ir laba meitene, mums te nesaprašanās sanāca. Un es apraudājos (jo, protams, es apzinājos, ka es biju tā sliņķe, jo biju to jautājumu atstājusi pašplūsmā). Bet tā pasniedzēja bija tik laba, ka atļāva man turpmāk iet uz aerobiku kopā ar pārtikas tehnologu grupu. Un, protams, es nācu regulāri un nodarbības nekavēju.

Vismaz man ir izkristalizējies, ko es gribu darīt. Un tas jau ir daudz.

Šodien patiešām arī atnācu uz darbu un darbojos ar tām atskaitēm. Bet nu noskaņojums kopumā ir labs - visādā ziņā - labāks, nekā pagājušajā gadā, kad es savā dzimšanas dienā aizgāju uz frizētavu (bet izrādījās, ka manas frizieres nav, tāpēc mani visai štruntīgi safrizēja cita).
Šodien man darbā vismaz puķītes uzdāvināja, es savukārt kolēģes sacienāju ar kūku, ko no Lido atveda Bolt kurjers (mēs visas esam nokrautas ar darbiem, tāpēc tāda pasēdēšana nesanāca, bet bija labi tāpat). Varbūt arī tāpēc, ka man šobrīd vistuvākās attiecības ir tieši ar kolēģēm - manu priekšnieci un kabineta biedreni. Viņas ir tiešām foršas - atbalstošas gan darbā, gan vispār.

Pats svarīgākais cilvēks, no kura vajadzīgi vēlējumi, esmu es pati. Lai es būtu darbīgā un aktīvā noskaņojumā. Lai man šajā nākošajā dzīves gadā izdodas pavirzīt uz priekšu savas radošās ieceres. Lai izdodas tikt pie sava mājokļa. Lai es pati sev vairāk patiktu un dzīvotu mierīgāk.

Jā, rīt tiešām atnākšu uz darbu. Varbūt ne gluži no paša agrā rīta, bet drusku vēlāk. Nevaru pagūt visu izdarīt. Ko šādu vispār neatceros ļoooti sen piedzīvojusi.

Biju iecerējusi, ka man dzimšanas dienā sāksies atvaļinājums, bet tagad liekas, ka, visticamāk, es tad nākšu uz darbu, lai savilktu kopā visas astes. Es patiešām nespēju saprast, kāpēc ekselī ir jātaisa atskaites ar apvienotām šūnām.

Sakārtoju saimniecības māju, secinu, ka man ir trīs četri makšķerkāti, spoles, āķi, auklas, vizuļi, murds, tīkliņš, zivju iebarojamie maisījumi neattaisītās pakās, mākslīgās zivtiņas un vēl visāda figņa, ieskaitot divus pārus 45. numura gumijnieku un makšķernieka drēbes.
Es negrasos makšķerēt, vīrietis-makšķernieks man nav uzradies, kā to visu saprātīgi notirgot? Tak ne jau pa vienam vizulim sludinājumportālos likt. Aizņem veselu kaktu. Varetu teikt, pat glaunas lietas.

Vēl ir bērnu autokrēsliņš un velokrēsliņš un divi bērnu velosipēdi.
Ir arī vesels lērums vīrieša drēbju, bet to es pagaidām neaiztieku. Prioritāte šobrīd ir tie divriteņi un makšķerfigņas.
Vēl ir padomju laika koka distanču slēpes. Dažāda garuma.
Ir arī šādi tādi bitenieka piederumi, bet jau maz.

Šodien galīgi nav datu diena. :( Visu laiku putrojos un ņemos. Vienus datus tikko sagribēju iebāzt citu vietā, tad atjēdzos, ka nav pareizi. :( Man vienmēr ir bijušas problēmas ar izklaidību, tāpēc es savos ekseļos papildus cipariem vienmēr lieku loģiskās datu pārrbaudes, lai pati sevi izkontrolētu. Kā arī lieku krāsas - lai atšķirtu datus par vienu veidu no citiem. Bet nu laikam šodien nav jēga strādāt pāri darba laikam, jāiet mājās uzreiz pēc darba laika beigām. Ceru, ka rīt būs labāk.

Pirmā sieviete, kas vienatnē apbrauca ar velo apkārt pasaulei bija Rīgā dzimusī Anniņa Koena Kopčovska. Ar velo viņa iemācījās braukt dažas dienas pirms pasaules apceļošanas sākuma.


https://en.wikipedia.org/wiki/Annie_Londonderry

killll

Aiz tīrās ziņkārības vakar ielīdu youtube palasīties komentārus zem krievu pareģu video, kur neovangas sola briesmu lietas pasaulē "pēc tam, kad Ukraina iekļausies Krievijas sastāvā", un kas gaida Baltijas valstis.
Ļoti dominējošs viedoklis komentāru tūkstošos:
"Mums nemaz nevajag to nožēlojamo Tribaltiju, viņi tur paši iznīks, viss viņiem iet uz postu, viņi, nepateicīgie, mums pat paldies nepateica par to, kā mēs viņus visus padomju gadus uzturējām, kā viņi dzīvoja uz mūsu rēķina, dzīvokļus viņiem uzcēlām, fabrikas, viss no mums tika viņiem vests, lai šie trekni dzīvotu, nevajag mums tādus, viņi jau tagad gatavi lūgšus lūgties, lai paņemam atpakaļ, paši nevar izdzīvot. Neņemsim!"
Laikam jau tas viedoklis dominē ne tikai komentāros vien, jo arī mana bijusī draudzene reiz sāka kaut ko tādu vāvuļot: "Vai tad jums padomju laikos slikti bija? Mēs jums rūpniecību attīstījām..."

kāds atceras, kam bija veltīta Cibas kopiena (c)arii_zakjiits?

Mjā, galīgi nav forši, ka visas trīs vienas nodaļas darbinieces uzrakstīja atlūgumus un aizgāja. Mums uzgrūda viņu darbus.

mazohists uzspiedīs.

https://www.youtube.com/watch?v=TF6LzYdJrQ0

Pavisam netīšām kādā no ceļojumos pieskricelētiem blociņiem atradu pierakstītu to ideālo lūpukrāsu, kuras zīmolu nekādi nespēju atcerēties, vienīgi, ka pirkta Skandināvijas lielveikalā, smaržīga, melnā tūbiņā, virsū vīrieša vārds uzvārds (konkrētais tonis jau nu gan diez vai vēl eksistē). Helsinkos!
Joe Blasco. Pierakstīts vēl "satin", diez vai tas ir toņa nosaukums.
Nu un kur es to tagad lai pielaikoju?

Ekselis strādā šaušalīgi lēni - tā, ka pusstundu saglabā datus un es pa to laiku neko nevaru darīt. :( Būs laikam atkal jāpārceļ dati uz jaunu ekseļa failu. Pagājušajā reizē tas nostrādāja. Bet nu tagad es to nevaru izdarīt, jo man tie trakie lielie darbi jāpabeidz. :(

Sveiciens!

Zinu, ka tiešsaistē ir vietas, kurās atrodamas brīvpieejas bildes, proti, bildes, kuras netiek aizsargātas ar autortiesībām un kuras drīkst izmantot savām vajadzībām. Man ir jautājums, vai kaut kas līdzīgs eksistē arī mūzikas gadījumā. Ir tā, ka vienam mākslas projektam vajadzētu ilustrēt safilmētu materiālu ar vilciena un ūdens skaņām (youtube tādi materiāli ir kaudzēm), bet, iedomājos, vai ir tādi ieraksti, kurus es legāli drīkstētu izmantot un publiski rādīt gan Latvijā, gan jebkur citur. Pati nevaru ierakstīt, jo vairs nav daudz laika, un nav iespējas ierakstīt pietiekami labā kvalitātē.
Ja zināt vietnes, kur apkopota brīvpieejas mūzika (dziesmas), arī par to priecāšos.

kāds nevar izīrēt dzīvokli uz dažām dienām kaut kur centrā/brasā Briseles sievietei ar 2 meitām bērnudārzniecēm? jebkurā laikā starp 22/07 un 19/08
(viņām ir māja Saldū, bet grib paciemoties Rīgā)
(par samaksu)