Vakar biju uz Moby koncertu. Un? Iespaidi. Karstums, troksnis, alus staipītāji nebeidzamā straumē, zemeņunšokolādsaldējumkokteilis, sava krekliņa noķēpāšana ar ķirsi (nu, bāā! bija aculiecinieki), neaizskaramie, Mobija pirksti uz ģitāras, “nē!”, viens nozudis, senais “Go” dzīvajā un neciešama džinkstoņa ausīs šorīt.

Nē, džinkstēšana vēl nav pārgājusi. Grr.. Uz nerviem krīt. Toties cik daudz jauna šodien uzzināju! Ei nost. Taču tas pārmaiņas pēc paliks pie manis. Visu dienu gribēju saldējumu. Jau no paša rīta. Vienkārši gribēju saldējumu, nu. Iedomājoties vien, kā mēle pieskaras nedaudz izkusušajai baltajai un vēsajai virsmai.. Mm.. Pie tā gan es vēl netiku. Toties.

Man ir otrā vieta, medaļa par pārliecinošu uzvaru savā nominācijā Un. Vesels zemeņu trauks no platinum. Hahā! Kuram vēl kas tāds ir? Šāda kombinācija jau nu tiešām nevienam!

Tā kā rīt uz saullēkta redzēšanu (bez nopietnas jēgas, tāpat vien) neviens konkrēti nav pieteicies, tad es braukšu viens. Sveicieni laikam jau būs tikai no nez. Platinum to izdarīs dienu vēlāk. Pārējie paši, ja?

Btw, murks un capslock veikuši nopietnā vērā ņemamus pēdējos ierakstus. Izlasiet.