Katru rītu es ar lielām grūtībām pieceļos kādu pusstundu pēc modinātāja un nodomāju: "[censored], šovakar gan laicīgi iešu gulēt." Vakarā, protams, tomēr palieku ilgi augšā un nākošajā rītā es ar lielām grūtībām pieceļos kādu pusstundu pēc modinātāja un nodomāju: "[censored], šovakar gan laicīgi iešu gulēt." Vakarā, protams, tomēr palieku ilgi augšā un nākošajā rītā es ar lielām grūtībām pieceļos kādu pusstundu pēc modinātāja un nodomāju: "[censored], šovakar gan laicīgi iešu gulēt." Vakarā, protams, tomēr palieku ilgi augšā un nākošajā rītā es ar lielām grūtībām pieceļos kādu pusstundu pēc modinātāja un nodomāju: "[censored], šovakar gan laicīgi iešu gulēt." Vakarā, protams, tomēr palieku ilgi augšā un nākošajā rītā es ar lielām grūtībām pieceļos kādu pusstundu pēc modinātāja un nodomāju: "[censored], šovakar gan laicīgi iešu gulēt." Vakarā, protams, ir šis tas darāms, un es ilgi palieku augšā, jo nākošajā dienā brīvdiena, kad varētu ilgāk pagulēt un varbūt pat beidzot laicīgāk iet gulēt, jo nākošajā dienā tomēr darbadiena, kad agri jāceļas, taču nekas no tā nesanāk, jo brīvdienās jau defoltā ilgi jāpaliek augšā un no rīta vienmēr atradīsies kāds, kas pamodinās par agru.