Man ir divas ziņas, diezgan tipiski – viena laba, otra – slikta.

Sliktā ir tāda, ka Liepājas klubus droši vien neapmeklēšu vairs nekad mūžā. Ok, es ar labu piespiešanos varu saprast, ja kādam ir vēlēšanās dienas laikā nopīpēt dažas cigaretes. Taču es nekādi nespēju saprast tos idiotus, kas uz koncertu nāk pīpēt vienu cigareti pēc otras visu divu stundu laikā. Diemžēl Liepājas Fontain klubā tādu ir lielākā daļa atnākušo jauniešu, lai arī ir nesmēķēšanas uzlīmes, oficiantes pienes pelnutraukus, un apsargi neliekas traucēti. Fuipēkaka.

Labā. Pirms vairāk kā nedēļas īpaši šim nolūkam nopirku jaunāko Gustavo albumu. Tagad vakar pirms koncerta beidzot saņēmu dūšu, piegāju pie viņa parunāties ar galveno iemeslu – dabūt viņa parakstu uz diska. Lai gan Vikimōnz te ieminējās, ka parasti tādi mūziķi ir (šeit viņa pieliek pirkstu pie deguna, lai sarauktu to nedaudz uz augšu, un nodemonstrē vīzdegunību), Gustavo tāds noteikti nav. Parunājāmies par šo un to, beigās pat norunājām nodibināt meilsakarus. Pateicu visu, ko par viņu domāju. :)

Labā divi. Liepājā biju pirmoreiz, pavisam maza vecpilsēta, nakts bija dīvaina, pusdienlaikā bijām Pāvilostā, kopā ar Vikimōnu aizlēkājām pa akmeņiem pa molu līdz pašai rādijōbākai (pārējās izteica bailes no vēja un ūdens), tagad pirmoreiz esmu Ventspilī, mājām ir labi redzami numuri, taču nav ielu nosaukumu, aiz muguras Gustavo mēģina, man ir vairāki folderi, un katrā ir 99 attēli, naktī uz mājām, vēl tikai nezinu, kurām. Kewl.