Šajā nedēļas nogalē Slīterē ir Slīteres ceļotāju dienas – pasākums, kas pašā pavasara plaukumā aicina tevi pavadīt divas mežu un jūras elpas pilnas brīvdienas Slīteres nacionālajā parkā, Līvu krastā.

Es gan tagad netieku, bet Slītere jau labu laiku ir manā reiz noteikti apmeklējamo vietu sarakstā, tikai vienmēr bijuši kaut kādi nopietni vai mazāk nopietni iemesli to atlikt uz citu reizi. Varbūt šovasar. Varbūt ar mašīnu līdz Dundagai, tālāk ar velo. Varbūt ar vilcienu līdz Tukumam, tālāk ar velo gar jūru, caur Dundagu vai Kolku. Varbūt vēl kaut kā savādāk. Katrā ziņā vismaz vienā tālajā velobraucienā es šogad noteikti gribu doties. Vēl tikai īsti nav izlemts, kurp, kad, kā un ar ko.

Brālēns kaut kad ziemā un vēlāk pavasarī pat atkārtoti izteica vēlmi šovasar doties zaļajā kaitošanas braucienā – velopiekabē sakraut pūķus, dēļus un visus loriņus un mīties līdz Salacgrīvai. Bet nunez, tur sanāk diezgan daudz mantu, nevar braukt pa taisnāko ceļu (nejēdzīgās satiksmes dēļ) un vajag pieņemamu vēju (vai bezvēju) ceļā un galvenais – pareizo vēju galā. Vai arī kāds kaiters var aizvest mūsu pekelītes, kamēr mēs čilojam savā gaitā – puszaļais brauciens. Gabals paliels, bet iespējams, esmu to pieveicis. Divreiz.

Tālie plāni uz tālām brīvdienām.