Vakar Siguldā Eiropas Mobilitātes nedēļas ietvaros notika "OMAbike tūres" noslēgums, kurā mani negaidīti uzaicināja piedalīties. "OMAbike tūre" ir ekskursijveida velobrauciens pa Siguldu un apkārtni, kurā četri gidi ir vietējie opji un omes. Pēdējā dienā gan piedalīties varēja tikai trīs – Skaidrīte, Irēna un Uldis. Brauciena laikā un vairākās apstāšanās vietās viņi vienkārši stāsta par Siguldas senāko vai ne tik seno vēsturi, piemēram, par televīzijas torni, ko cēluši cietumnieki, par Kropotkinu dzimtu, par pilsdrupām un vēl šo to. Individuālās sarunās varēja uzzināt vēl daudz visādu sīkumu par notikumiem un tā. Lēni braucot, bija iespēja apskatīt dažādas vietas, ēkas un ainavas, kas parasti paslīd garām neievērotas.

Tūri rīkoja paziņa, un šis viņai bija tāds pavisam pilotprojekts, bet ir ļoti iespējams, ka vēlāk rudenī vai nākamgad būs vēl citas līdzīgas tūres, jo interese un dažādu vecumu braucēji bija katru dienu visas nedēļas garumā. Varēja braukt ar savu velo, bet, ja tāda nav, tad varēja dabūt kārtīgu OMAbike minamo, ko piedāvāja "Dutch bike". Būtu to zinājis iepriekš, savu ikdienišķo braucamrīku būtu atstājis mājās. Pasākums pilnībā bez maksas un jauki pozitīvs.

Tā kā vakar bija tūres pēdējā diena, tad pie pils notika tāds svinīgāks pasākums, kur organizatori pateicās visiem dalībniekiem, atbalstītājiem un, protams, arī pašiem velogidiem – viņi par braucēju vadību un izklaidēšanu dāvanā saņēma to pašu velo, ar ko bija braukuši tūres laikā, tas viņiem bija pārsteigums – no rīta atnāca kājām, bet mājās varēja braukt ar savu velosipēdu. Bija ļooooti garšīga ābolkūka.