Šonakt kravas kastē bija jābrauc riņķī apkārt sarautiem vilciena sliežu posmiem kaut kur pie Zemitāniem, līdz nonācām pie baltu kieģeļu krēmveida sienas, kur daži no tiem ar vieglu rokas kustību tika izstumti no vietas, un atklājās milzīga, tiešām milzīga, gaiša, mirdzoša telpa, kurā bija dīvaini ļautiņi un skulptūru un citādu mākslas objektu izstāde. Bija arī daudz augstu paaugstinājumu, kuros varēja rāpties augšā, piesēst un uzdot skulptūrām jautājumus. Tās nekam nepiekrita, un sarunas bija ilgas.