(Neesmu web guru un viss te rakstītais prasās pēc jūsu atbildēm, piezīmēm un pamācībām, ja tādas var sniegt. :) )
Pirmā. Pa brīvdienām sāku veidot jaunu S2 stilu savam žūrnālam
un
šoreiz tas būs mans stils, nevis no kāda pārņemts un pārtaisīts. Nu, vismaz
dizains toč'. Turklāt – tā kā tas būs mans, tad tas būs publiski pieejams.
:) Bet jaunu gribu tāpēc, ka pašreizējais man liekas smags un saspiests. Turklāt
krāsas vairs nepatīk. (Par ko gan es domāju..?) Nu, jā, un vēl tur ir pilns
ar tabulām, par ko neesmu sajūsmā.
<div> – spēks. <table> – vājuma pazīme.
:)
Nu, lūk. Un pie reizes arī palasīju CSS2 rekomendāciju. (Manuprāt, tas ir labākais
veids, kā kaut ko mācīties – ja tas ir man interesanti un reizē arī vajadzīgi.)
Lasāmviela sver 2 megabaisus :) taču ir samēra interesanta. Jāsaka, žēl, ka
tā ir tikai rekomendācija, nevis specifikācija. Daudz interesantu un noderīgu
lietiņu, kuras vai nu pārlūki vispār neatbalsta, vai arī tikai daži vai daļēji.
Nu, piemēram. Var uzrakstīt garu, neoptimizētu un nepārāk savietojamu JavaScript
kodu, lai noturētu kādu maziņu logo lapas labajā, apakšējā stūrī, pat tad,
kad tā tiek ritināta. Vai arī izmantot position:fixed. Super!
Ja vien tāds milzis kā Internet Explorer (for Windows, jo Mac versija to it
kā suportē) atbalstītu. :(
Es nesaprotu. Microsoft var vis kaut kādas tur "baigi stilīgās fīčas" likt
iekšā savā pārlūkā (innerHTML, filter, scrollbar colors, ..),
bet nevar to dabūt pēc iespējas tuvāk CSS2. Tik dauc jauk' lietiņ' paliek aiz
borta – content, font-size-adjust, font-stretch, max-height, max-width,
min-width, ... Un taču
CSS3 it kā jau top. Un kā ta' Opera, Netscape / Mozilla var?
The following table summarizes CSS2 selector syntax:
| Pattern | Meaning |
|---|---|
| * | Matches any element. |
| E | Matches any E element (i.e., an element of type E). |
| E F | Matches any F element that is a descendant of an E element. |
| E > F | Matches any F element that is a child of an element E. |
| E:first-child | Matches element E when E is the first child of its parent. |
| E:link E:visited | Matches element E if E is the source anchor of a hyperlink of which the target is not yet visited (:link) or already visited (:visited). |
| E:active E:hover E:focus | Matches E during certain user actions. |
| E:lang(c) | Matches element of type E if it is in (human) language c (the document language specifies how language is determined). |
| E + F | Matches any F element immediately preceded by an element E. |
| E[foo] | Matches any E element with the "foo" attribute set (whatever the value). |
| E[foo="warning"] | Matches any E element whose "foo" attribute value is exactly equal to "warning". |
| E[foo~="warning"] | Matches any E element whose "foo" attribute value is a list of space-separated values, one of which is exactly equal to "warning". |
| E[lang|="en"] | Matches any E element whose "lang" attribute has a hyphen-separated list of values beginning (from the left) with "en". |
| DIV.warning | HTML only. The same as DIV[class~="warning"]. |
| E#myid | Matches any E element ID equal to "myid". |
Un vēl viens sīkums. Ja es vēlos, lai kāds HTML elements izmantotu vairākas klases, tad man jāraksta
<span class="klase skola">..</span> vai <span
class="klase, skola">..</span>?Trešā. Bišku zem šīs tabulas atradās šitāds zaļš teksts.
Note. CSS gives so much
power to the "class" attribute, that authors could conceivably design
their own "document language" based on elements with almost no
associated presentation (such as DIV and SPAN in HTML) and assigning
style information through the "class" attribute. Authors should avoid
this practice since the structural elements of a document language
often have recognized and accepted meanings and author-defined classes may
not.
Tieši zaļš, nevis sarkans. Arī tas jau ir aizdomīgi. Un es tā arī nesapratu tā
jēgu. Skaidrs, ka tā drīkst un var darīt, bet kapē to neiesaka?
Problēma. Ēēm.. Es to rakstīju ap divpadsmitiem naktī un.. Nešķiet, ka attēls tiek samazināts īsti proporcionāli. :) Vai kāds varētu, lūdzu, paskaidrot, kā to izdarīt proporcionāli? :)
Man ir šitā (JS), bet matemātika nekad nav bijusi mana stiprā puse: :)
attieciba = attela_platums / attela_augstums; /*
un viss notiek otrādi,
jaunais_platums = parluka_platums - 100; ja
lielākā ir otra mala */
jaunais_augstums = Math.round(jaunais_platums / attieciba);attieciba pirms
un pēc izmēru maiņas kaut kā īsti nesakrīt. :)Tas darbojas līdzīgi kā Internet Explorer to izdara automātiski, ja attēls ir par lielu (parādot to pogu ar četrām bultiņām), tikai šitais darbojas arī ar Operu vai Netscape.
Piektā. Sīkums. Es nezinu, kāpēc es īsti tā daru, taču jau
vairāk kā pusgadu es vairs neizmantoju <b> un <i> un
to vietā lietoju <strong> un <em>. Starpības
taču it kā nav, tomēr, kāpēc es tā daru, es vairs neatceros. :) Viens it kā
ir fiziskais formatējums, otrs – loģiskais. Vai kā..?
Viss, ko es citēju, ir nācis no W3C CSS2 rekomendācijas.