Šis ir diezgan ticams apraksts: https://www.natesilver.net/p/for-most-people-politics-is-about

Domāju, ka tas lielā mērā attiecināms arī uz cibas kultūras kariem (ne tikai par Palestīnu). Tā nav tik daudz par vienas vai otras puses atbalstīšanu, bet sevis pieskaitīšanu kādai politiskai grupai. Piemēram, ja kāds pieskaita sevi progresīvajiem, tad uzskata, ka ir jāatbalsta vakcīnu mandāti vai pubertātes blokatori nepilngadīgajiem, un jebkurš, kas tos neatbalsta, ir automātiski pieskaitījis sevi konservatīvajiem.

aizvakar noķēru trauksmi un gandrīz panikas lēkmi. interesanti, ka šodien (pagaidām) ir o.k. jo lai arī neesmu satikusi (t.i. pa gabalu vienreiz pag. nedēļ redzēju un šodien veikalā) divas beibes no kaimiņu istabas, apziņa, ka neesmu Palle viens pats pasaulē (divstātu ēkā) ļoti patīkama lai arī tikai brīžiem dzirdu balsis un redzu gaismiņu zem durvīm

aizvakar noķēru trauksmi un gandrīz panikas lēkmi. interesanti, ka šodien (pagaidām) ir o.k. jo lai arī neesmu satikusi (t.i. pa gabalu vienreiz pag. nedēļ redzēju un šodien veikalā) divas beibes no kaimiņu istabas, apziņa, ka neesmu Palle viens pats pasaulē (divstātu ēkā) ļoti patīkama lai arī tikai brīžiem dzirdu balsis un redzu gaismiņu zem durvīm

Neatliekamais minimums

https://youtu.be/7XYyDsl14E4?si=49Lfyb5KncJY8xXX

Šodien viņai iznāca jauns singls "Starburned and Unkissed", un versu katra trešā rindiņa kaut ko baigi atgādina, bet es nevaru izdomāt ko. Tas kritiens uz leju.

https://www.youtube.com/watch?v=MmdKkUfpRew

Tie cilvēki, kas Putina vietā nonāks pie varas, būs spiesti atbildēt īstajai, nevis iedomātajai Krievijai, un tie, kuri šobrīd ir izbēguši no Krievijas, īstajai Krievijai nebūs vajadzīgi. Nu, vērot no malas to būs ļoti interesanti, lai gan nepatīkami.

// Gints Jegermanis, atvaļināts vēstnieks, Sestdiena.

Labāk meža balodis aiz loga nekā krūmgriezis

Kaut nu Gruzijai izdotos

o, izmeta sponsorēto reklāmu par Holandes maģ. trifelēm, kuras nu ir legālas visā EU.

Latvijā labklājība tiks sasniegta tad, kad pārstās darīt šo.

https://www.delfi.lv/193/politics/120019745/nakamgad-parcels-divas-darba-dienas

3 Body Problem - yey, ney?

Vakar gāju uz darbu kājām un forši izmirku siltajā lietū. Caur salijušajām brillēm viss rādījās tik izplūdis un fragmentārs, bet nekādus negadījumus uz ceļa neizraisīju. Tad saule mani nedaudz izžāvēja. Arī apmetnis bija mani pasargājis no samirkšanas. Pēc darba vilcienā lasīju grāmatu, kur galvenajam varonim lietusgāzes laikā patika aizvērt lietussargu un priecāties par ūdens pieskārieniem uz sejas.

Šodien bija skaista diena kādas mazpilsētas saulē pie jūras. Jo vairāk eju kājām, jo vairāk viegluma. Sajūta, ka viss smagums nokratīts nost.

Kopš atgriezies skaidrs prāts, nemitīgi daudz ko analizēju un redzu 10000 soļus uz priekšu, pat ja ne vienmēr tas ir vajadzīgs. Rāmā dzīves plūsma beigusies?

“I see Eileen as a wayward walking country minister posing as a dyke poet. Her mind is the most expansive mind I’ve ever had the pleasure of being in contrast to. There is no thought or impulse of mine, be it revolutionary, feminist, radical, dirty, beautiful, silly, abstract or murderous, that feels ugly. That totally frees me up to say to myself: more, more, more.”

Pieņemsim, ka šodien atrastie lāčpurni vienkārši gribēja dot mājienu par mana dārza brīvdzīvi. Īsi sakot vēl pieci...
Bet man te vēl ir ko ravēt un ravēt, un ravēt...

Tā, protams, gadās tikai man, kad apsoli klientam, 2 dienu laikā uzšūt aizkarus 3 logiem. Atved audumu un tad es palieku uz pauzes...
Jo katram logam vajag divus un vēl uzradās divi logi vannas istabā un vai no pārpalikumiem var uzšūt vēl sazin cik galda salvetes.
Nē nu jā...

Nevaru izškirties starp mâlu un porcelånu. Ja viens ir vienradzis un otrs ir krupis, vai kristietĩba vs šamanisms. Neiespējamas un varbūt nevajadzīgas izvēles

Pirmo reizi redzēju pupuķus. 2 gab. Savā dārzā. Tagad visu laiku, te tuvāk, te tālāk dzirdu viņu saucienus.

Kā jau pierasts saulainās dienās, elektrības cena pašlaik nedaudz bet negatīva.
Elektrības ražotāji piemaksā.
Lieciet vairāk saules baterijas ! :D

velobraucēju uz Mežaparka celiņa tik pat cik pienenīšu tā malās

nepieciešams kaut kas salds un mierinošs. Ā, tepat jau ir: Valdis Ābols - Vakariņas ar idiotiem
Sāksim ar to, ka mēs visi esam idioti. Nav neviena, kas nebūtu idiots, it neviena. Protams, nav divu vienādu idiotu, taču, lai kāda arī katram no mums būtu sava rakstura īpatnība, savs paštēls, sava dzīves pieredze, savs mīļākais žurnāls – ja gribat, sava “idiosinkrētiskā identitāte”, vienīgā būtiskā atšķirība starp mums ir tāda, ka daži zina, ka viņi ir idioti, bet 99,9 procenti to nezina.

Tevi ietekmē apkārtējā vide. Vide - fiziskā.. valsts, rajons, dzīvesvieta, pilsēta/ciems/lauki/daba, kalni/jūra/tuksnesis, dzīvoklis/māja, istaba, mēbeles, lietas, bardaks/kārtība, augi, grāmatas, telvizors, dators, somas saturs... Vide - cilvēki.. līdzcilvēki, kaimiņi, klasesbiedri, vecāki, bērni, veikala pārdevēja, klasesbiedri, draugi... Vide - valoda, domas, idejas, pārliecības un cerības.


vide..

Half Nelson (2006)

Valpurģu nakti

Šogad aprīlī varu teikt to pašu, ko pag. g. un principā par tieši to pašu lietu.
Pozitīvais aspekts - ka esmu mācījusies no kļūdām un tamdēļ šogad tas vairs nav tik tīri besīgi.

kreisajā pusē jau otro dienu jūtu pakauša limfmezglu. it kā nekas Tāds, bet nepatīkami. šodien Palle viens pats pasaulē un ir bēdīgi, tādēļ rīt braukšu mājās, jo izrādās ceplties pirms pieciem lai izietu pēc pieciem nav tik traki

Ja viss ar rezervistiem saies, tad 10-15 gadus vecā vakardiena būtu vienkārši over the moon par to kā mūsu dzīve ir izdevusies. Ieroči un zirgi, mazā. Tikai tagad tad arī prasīsies pikaps, nevis 2000. gada pežo, ziniet.lai gan, par 2000smtsmt eur šodien redzēju arī Hummer ar gāzes iekārtu, kas tai laikā bija mana sapņu mašīna. Varbūt vienīgi bez gāzes iekārtas, bet hei, šī ir mūsu vienīgā planēta.Laiks pieaugt un nebūt egocentriskai. 36 gadus vecā vakardiena, varbūt, dzīvē gribētu vēl šo un to, bet es piekrītu Andrejam- ceļš uz mums pašiem reizēm vienkārši ir tagad darīt to pašu, kas mums sagādāja prieku bērnībā. Un kādam tas varbūt arī būs kaku pirkstiņzīmējumi uz tapetēm, fuck off, īlenu maisā nenoslēpsi un mākslinieku sevī arī.
Slava AD. Es tiešām neatceros savā pieuguša cilvēka dzīvē, kad būtu bijusi tik unbothered, moisturised and in my lane. Un ziniet, kas ir visforšāk, bez visa tā foršā, vnk atkal beidzot nedomāt ne par kādām attiecībām, viņu būšanu vai nebūšanu dzīvē, tik atbrīvojoši ir kad smadzene vienkàrši ir ielikusi to plauktā, dont care, look at mai horse, mai horse is amazing

Vai padomju laika kino var rādīt bez skaidrojuma? Saruna ar kinozinātnieci Ingu Pērkoni
Pērkonei bažas par "Emīla nedarbiem" (apmēram no 12. minūtes): Skatoties šo filmu, es pēkšņi ieraugu, ka tur ir vardarbīga, disfunkcionāla ģimene, bērns, kuru iesloga šķūnī, lai paglābtu no vardarbīga tēva...
Un tālāk viņa aizrunājas — āāā!!! — varbūt vispār nerādīt, un ja rādīt, tad kā komentēt... Jēziņ.
Astrīda Lindgrēna, Varis Brasla, ak, ko nu. Vāks, vienkārši vāks.

vakar no rīta dzirdēju pirmo lakstīgalu. vakar naktī viņa neļāva gulēt (apmēram kā dziesmā). likās, ka bezmaz sēž blakus uz spilvena un pogo.
strauji noziedēja agrās plūmes. aizvakar vēl bija pilnos ziedos un bišu/kameņu drona ieskautas. šodien jau praktiski nobirušas. sāk ziedēt ķirši un pārējās plūmes. ievas te vēl nezied, bet tūlīt, tūlīt ziedēs. gaiss ir maigs un svaigs un smaržīgs.
sasēju burkānus un cūku pupas un lauvmutītes. nupat vakarā iebāzu zemē drusku kartupeļus. sašķinu trešo sparģeļu porciju. rīt vārīšu krēmzupu.
nevaru izdomāt kur stādīt laškrāsas dālijas un zantedešijas. vajadzētu izstādīt pērn no sēkliņas izaudzētās un podā pārziemojušās mārsmilgas. bet arī nezinu kur.

pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, bet vēl ir tikai aprīlis.
un es jau ilgojos pēc svīrēm.

16388. Ja lakstīgala no rīta neēdušu aizdzied, tad sadeg kāds uzvalks. /A. Mencis, Puikule./

Ja esi ārpus Rīgas, nofotografē šodien bērzu, ievu vai ābeli un palīdzi sabiedriskajai zinātnei.

Zibakcija “Viena diena Latvijā” notiks šī gada 30. aprīlī visā Latvijas teritorijā. Iedzīvotāji aicināti nofotografēt tuvplānus (vislabāk dienvidu pusē novietotos zarus acu augstumā): parastajai ievai; āra bērzam; mājas ābelei.

Zinātnieki lūdz atsūtīt minēto augu sugu fotogrāfijas, izmantojot lietotni https://ej.uz/gadalaiki2024

te nu viņa ir, bisīte
gadījās man šodien ceļā


( ... tālāk ... )

Defecītprece, (c) Delfi. Tualetes papīrs, vai poda birste? :D

"vairāki simti kilogramu svaigi gatavota ēdiena, ko neviens neēd" - man vēstījumi vienmēr atnāk precīzos teikumos, kur svarīgs ir katrs vārds. šo teikumu es šonakt dzirdēju ļoti daudz reižu.

to ēdienu gatavojām mēs kopā ar darbabiedriem, tie bija tādi kā rīsi ar pesto un citiem zaļumiem, un, tā kā neviens to negribēja ēst, mēs to klājām uz grīdas vienā no izstāžu telpām, līdzīgi kā suši. izlīdzinādami ar logu tīrītājiem garos kātos

Šorīt esot miegains es ieraudzīju Facebook friend request, un padomāju, ka kārtējais feikais profils. Kad bilde un prāts mazliet noskaidrojās, es sapratu, ka tas ir mana pamatskolas klasesbiedra vārda pieraksts oriģinālajā valodā. Es noteikti neesmu aizmirsis par šāda cilvēka eksistenci manā dzīvē, jo mēs kopā esam darījuši lietas, reizēm tas iekļāva apmeklējumu pie skolas direktora, bet es nekad nebūtu iedomājies, ka es varētu jebkad nonākt jebkādā kontaktā ar šo cilvēku, kaut vai virtuālajā vidē. Man skolā ir bijušas dīvainas draudzības, un šī bija viena no dīvainākajām. Ārpus skolas mēs dzīvojām diezgan dažādās pasaulēs - es biju nedaudz nepieradināts, jo nācu no ģimenes ar nestabiliem sociāliem, ekonomiskiem un emocionāliem apstākļiem, kamēr tam džekam viss bija, un viss bija atļauts, jo viņam bija tēvs, kura vārds tajā laikā un tajā miestā cilvēkiem kaut ko izteica. Ne obligāti viņš to tā izjuta vai izmantoja, bet pieaugušie mēdza to uzsvērt.

Pēdējo reizi es viņu redzēju kaut kur ap 22 gadu vecumu tajā miestā, kur kopā mēs gājām skolā, jo viņš bija piebraucis ar savu mersi pie vietējā krodziņa. Nekādas augstprātības no viņa puses nebija, un toreiz mēs vēl abi bijām mazliet pieaugušākas savas bērnības versijas. Tagad es viņu ne tas ka uz ielas nepazītu, tur reāli dziļi ir jāieskatās viņa acīs, lai sazīmētu to čali, ko es pazinu skolā. Kainda nešaubos, ka viņš mani atcerās, but still it's all weird as fuck. Es pieņemu, ka viņa dzīves pieredze viņam ļauj nebūt izlutinātam bagātam kretīnam, un iespējams dzīves redzējumā mēs šobrīd varētu nebūt pārāk dažādi, bet mēs noteikti esam no dažādām planētām pat dzīvojot vienā valstī.

dīvaini protams mēģināt ieraudzīt jaunus ierakstus friendlistē, ja
a - tāir neliela
b - daudziem zematslēgas rakstitājiem neesmu draugos
c - pati maz un reti rakstu

p.s. un žēl, ka ciba ir vieta, kur, ja ieraksti nav zematslēgas, drošāk noslēgt komentēšanas iespēju

Ja dzeguze ir stingri nolēmusi aizkūkot, tad kas gan to var liegt... pielaižoties īsi pēc pieciem pie guļamistabas loga.

hei mazā, viss ir draza, bet es tev došu acis saredzēt skaisto,
sacīja magdalēna