"The primary justifications for the invasion centered around false claims that Iraq possessed weapons of mass destruction (WMDs) and that Saddam Hussein was supporting al-Qaeda. The 9/11 Commission concluded in 2004 that there was no credible evidence linking Saddam to al-Qaeda, and no WMD stockpiles were ever found in Iraq."

"The war led to an estimated 150,000 to over a million deaths, including more than 100,000 civilians, with most deaths occurring during the post-invasion insurgency and subsequent civil war. The war had lasting geopolitical effects, including the emergence of the extremist Islamic State"

Un neko, ups, stulbi sanāca, atvainojamies. Bet tie jau tikai kaut kādi mērkaķi, satraukuma nav pamata. /s Atsaucoties uz šo fantastisko pasākumu, kreivijas pederācija saka, a rietumi tā var, kāpēc mēs nē?

https://en.wikipedia.org/wiki/Iraq_War

komentāri pārstājuši nākt uz epastu

"Esmu tevi redzējusi," sieviete saka. "Tu staigā apkārt. Runā ar tām bibliotēkas raganām."

Entonijs Dors - Putnu pilsēta mākoņos

Šonedēļ noskrieti 95K.

Pirms dažām dienām biju liecinieks vienai citai epizodei, kas demonstrēja cilvēku vajadzību uzturēt iekšējo mitoloģiju.

(Side note: kaķis no laukiem bija atvests uz pavasara tehnisko apkopi, ir pie labas veselības, atblusots, attārpots, viņiem ar suni attiecības ir uzlabojušās, lai gan suns joprojām ir nīdī bēbis, un zināmu stresu saglabā.)

Gaidījām ar kaķi vetklīnikā, kad vetārsts mūs pieņems, kad tur ieradās kāda tante. Viņa gribēja uzzināt, ko viņai iesākt ar kaķi, ko viņa pusmirušu atvedusi no laukiem, un tagad viņš divas dienas neesot ēdis. Sarunas gaitā, protams, tika secināts, ka kaķi vajag atvest atrādīt, bet cita starpā vetārste izmeta frāzi, ka neviens nemirstot no vecuma, visi mirst no slimībām, kas vecumdienās kļūst aizvien biežākas. Tas tantē trigerēja pretestību, un viņa ļoti uzstāja uz to, ka viņai bijusi vecmāmiņa, kas nomirusi miegā, un viņai nekas nekaitēja. Vetārste ne pārāk uzstājīgi piezīmēja, ka tikai tāpēc ka neviens nezināja, kas vecmāmiņai kaitēja, nenozīmē, ka viņai nekas nekaitēja, kas trigerēja turpmākus mēģinājumus apgalvot, ka vecmāmiņa pilnīgi noteikti bija spirgta un pie labas veselības. Par laimi saruna atgriezās pie sirgstošā kaķa, cilvēki vienojās par rīcības plānu, un mēs ar kaķi varējām doties kabinetā.

Varēju releitot ar vetārsti, ka reizēm ar savu racionalitāti var nonākt sarunās, kurās nebija vēlmes nonākt. Tad ir svarīgi ātri no tām tikt ārā, nevis kliedēt kāda vēlmi turēties pie savas dziļas pārliecības.

DELFI. Krupis, lai gan neliels dzīvnieks, var sasniegt 40 gadu vecumu.

"Kad katra diena var būt pēdējā, tu sāc dzīvot pa īstam."

Šis ir par dzīvi Ukrainā kara apstākļos. Es, protams, saprotu vajadzību saglabāt optimismu par dzīvi arī kara apstākļos, bet bieži vien es novēroju, ka tas kļūst par kara fetišu, un īpaši jau to cilvēku vidū, kurus karš tieši neskar. Ir atšķirība starp bailēm no kara, un praktisku darbību veikšanu situācijai, kad notiek ļaunākais, un to, kad cilvēki sāk spēlēt kariņos. Dzīvi, protams, visu turpina būvēt miera apstākļiem, jo pretējā gadījumā tomātus sāktu audzēt paši, nevis priktu veikalā, vai skvoša vietā ietu uz šautuvi.

Bet vēl mani kaitina tāda kā kara emocionāla attaisnošana dēļ savas nemācēšanas dzīvot. Katra diena var būt pēdējā, un tam nav vajadzīgs karš. Tur, protams, ir zināma statistiska atšķirība, ja riskam nomirt ceļu satiksmes negadījumā mēs pievienojam iespēju nomirt no pretinieka raidītas raķetes, bet karš nav stress veselīgās devās, un nekādu autentiskumu dzīvei nepiešķir. Šis man atgādina komentārus Feisbukā, kur vienam džekam, kurš pasūdzējās par saviem diezgan iespaidīgajiem depresīvajiem stāvokļiem, cita starpā ieteica aizbraukt pakarot uz Ukrainu. Man ir ko ieteikt cilvēkiem, kuri šādu padomu neuzskata par problemātisku, un parasti tā ir terapija. Ja tu kaut kādā mērā dzīvi miera apstākļos vērtē zemāk, kā dzīvi kara apstāķļos, tev noteikti ir kādas problēmas, kuras ir vērts atrisināt.

P.S. Arī žurnālistika nav daiļliteratūra, un meklēt sevī Hemingveju var arī citos veidos.

Opinion rich, data poor.

Uzzinu pēdējais — dramaturga Harija Gulbja (1926–2019) pirmā publikācija ar pseidonīmu Jānis Pīlāgs* ir stāsts "Bombejas meitene" žurnālā "Zvaigzne", 15.08.1957., īsa un ļoti smieklīga laikmeta ainiņa.
Kādam kino studentam te varētu sanākt mācību darbs (Kaurismeki stilā, varētu arī pārcelt uz mūsdienām — nabaga traumētais stāsta galvenais varonis Juris Auns pārstātu apmeklēt kinoteātri un sāktu abonēt Netflix).

Stāstā pieminētā indiešu filma "Bombejas meitene" ir īsta, 20. gs. 50. gados patiešām rādīta. Cēsu rajona avīzes "Cēsu Stars" publikācijā sirsnīgi pārstāstīts filmas saturs (vietām līdz asarām), piemēram:
Māte nevar pieļaut, ka viņas dēla sieva ir nabadzīga un neglīta. Sadusmotā māte met Romešam ar lādīti, kas to ievaino pierē. Tēvs, brāļi, kuri vēlas, lai Šama atgrieztos, pārliecina māti, ka Romeša ievainojums bīstams un viņu var izglābt vienīgi Šama. Nobaidītā māte piekāpjas. Kad Šamai pastāsta, ka Romešs guļ uz miršanas gultas, viņa ienāk tā istabā. Šama bailēs nokrīt ceļos pie viņa gultas. Romešs atver acis, uzsmaida viņai un uzlec kājās. Pārsteigtā Šama iekliedzas, viņas balss kļuvusi tikpat skanīga kā agrāk... Miers un draudzība atkal valda lielās Lala ģimenes vidū.

(*Kauns Nacionālajai enciklopēdijai — Harija Gulbja biogrāfijas tekstā kļūda pseidonīma vārdā: Jānis nevis Valdis!)

Vakardienas treniņā pa pauguriņiem 3. atkārtojumā noskrēju 2K 7:50min. Aizdomājos par jaunu 5K personīgo rekordu zem 20min.
Arī pulss no gandrīz maksimuma atgriezās 2. zonā 3 minūšu laikā pie tempa 6:30min/km.
Jāturpina tik trenēties un brīnīties par to, ko varu izdarīt ar savu miesu.

Uztaisīju 3,5 kvartus zupas soļankas stilā.

Vēl es pasūtīju ag1 un nopirku st st katlu un pannu, guess? kreklu un dilles, vārīšu zupu visai nedēļai.

Firelands Scientific Beach Wedding

- man aizvien vairāk nepatīk braukt pa ceļu uz lielo pilsētu. Nepatīk kā citi brauc un nepatīk kā es uz to reaģeju. Varbūt kaut kad citreiz uzrakstīšu vairāk, bet nu kaut kas ir jāmaina.
- biju ar berniem skatīties Straumi. Filmas vidū gribēju iet kaut kur kauties, jo kāds zālē gandžu pīpēja. Pēc filmas likās, ka varbūt kinomehāniķi.
- dabūju jaunas brilles. Varifokālās. Pagaidam sķiet ok, tik pa trepēm uz leju iet ir interesanti, jo soļi mazā miglā.
Bet nu jā, samaksāju lielu naudu lai jūs visus redzētu, bet kur jūs i?
- Kristīne C. beidzot atkal atbrauca. Viņas tēvs esot audzis Stompakos. Kara laikā.

Vecums ir tad, kad tev ir vienas brilles TV/auto un citas - telefonam/datoram.

Šī bija diena, kad plaukstas pašas atvērās un pavērsās uz priekšu; krūtis atvērās un lāpstiņas atvilkās. Vajadzēja vienu deju, varbūt trīs minūtes.

Nopirku dolmas un saēdos.

Man nepatīk teroristi, izvarotāji un sadisti.

Zazis to sauc par rasismu.

http://klab.lv/users/zazis/485614.html

Es atrodu ka kreisi noskaņotiem cilvēkiem ir drusku pārāk liela tolerance pret šāda veida noziedzniekiem.

Un tas nav par atriebību, tas ir par mūsu cilvēku drošību.

https://jauns.lv/raksts/zinas/646514-latvija-ka-ari-visa-pasaule-norisinasies-vides-akcija-zemes-stunda?utm_source=inbox.lv&utm_medium=export&utm_campaign=Links-in-partner-sites

kura liek aizdomāties cik vajadzīgs ir tāds ``dabas fonds``

Labi iegooglējam - ko viņi raksta?

//Zemes stunda ir viena no vērienīgākajām vides akcijām pasaulē, kas katru gadu norisinās marta beigās. Tas ir brīdis, kad miljoniem cilvēku visā pasaulē apvienojas un simboliski izslēdz gaismas uz vienu stundu, lai kopīgi apliecinātu, ka mums rūp mūsu planētas nākotne.//

https://lv-pdf.panda.org/

Izskatās pēc kārtējā neko nedarošā tikumsignalizētāju kantora bez kura visticamāk varētu ļoti labi iztikt.

Nu labi viņu bāzes kantoris

https://www.worldwildlife.org/

vismaz nodarbojas ar apdraudēto sugu saglabāšanu, tas meiko sensu.

Bet nu kā jau minēju viens radniecīgs liekēžkantoris nupat ielidoja uz vairāk par pusmiljardu kas nav slikti:

https://www.euronews.com/green/2025/03/20/greenpeace-ordered-to-pay-more-than-600-million-to-oil-company-over-us-pipeline-protests

Cilvēku apsaukāšanu par mērkaķiem liecina par apsaukātāja inteliģences trūkumu vai arī centieniem attiecīgos cilvēkus dehumanizēt, jo cilvēki ir pērtiķi.

Cibiņi, meklēju iekštelpu remontam (birojam) būvniekus, kuri var izrakstīt rēķinu, un ir puslīdz uzticami. Varbūt jums ir kāds, ko ieteikt?

Nezinu kā ASV (droši vien jau kas pārklājas), bet man kā nozarē neesošam tikai nesen piespiedu kārtā gadījās saprast:

- Latvijā pamatizglītību un vidējo izglītību nodrošina pašvaldības (tāpat kā bērnudārzus);

- Skolu direktorus apstiprina attiecīgās pašvaldības domes sēdē -- tas ir, skolas direktors būtībā ir politisks amats;

- Augstskolām, savukārt, ir zināms mišungs, bet daļa, cik saprotu, līdzīgi kā LU ir "atvasināta publiska persona, autonoma pašpārvaldes institūcija", būtībā valsts valstī. Bet ir arī valsts dibinātas koledžas un god knows what else.

Citiem vārdiem sakot, IZM likvidēšana Latvijā pamatā pārbīdītu šīs funkcijas atpakaļ kaut kur citur:

• Izglītības saturs
• Izglītības forma /
organizācija
• Prasības pedagogiem un
pedagogu atlīdzība
• Izglītības iestāžu darba
organizācija
• Valsts pārbaudījumi /
eksaminēšana
+ Iesaiste, ja ir neparedzētie /
neregulētie jautājumi

(Avots: IKVD)

Domājot par lietu kārtību šobrīd pasaulē.

Piemēram, ir tāds Marko Rubio. Viņam ir kaut kāds uzskatu kopums, ko es visdrīzāk ar viņu nedalu, bet kopumā es to obligāti neuzskatu par problēmu. Bet diezgan nepārprotami daudzi viņa uzskati konfliktē arī ar republikāņu badshit crazy teikiem. Tā kā viņš ir "first Hispanic American" tajā vietā, kurā viņš ir ticis, es domāju, ka viņam nav svešs amerikāņu minoritāšu stragls par vietu amerikāņu sabiedrībā, un viņam varētu šķēršam rīklei sēdēt visa tā emigrantu izsūtīšanas politika pēc entiskās profilēšanas. Bet izskatās, ka viņam ir sava karjera un priekšstati ārpolitikas jautājumā, viņš ir gatavs reizēm pasēdēt dīvānā, disasociēties no notiekošā, un "domāt par Londonu". Un te ir tas interesantais jautājums, kādas robežas novelkot, mēs spējam funkcionēt kā sabiedrība? Vai mēs iesaistāmies procesos, kas mums šķiet problemātiski, un fokusējamies uz tām lietām, ko mēs uzskatām par pareizām, vai distancējamies no visām problemātiskajām lietām, un ļaujam šiem problemātiskajiem cilvēkiem pārņemt arī tās jomas, kurās mēs varētu izdarīt kaut ko labu?

Šis jautājums nav tikai filozofija par lielām un globālām lietām. Mums apkārt ir radi, kaimiņi, kolēģi, draugi, un to starpā ir sievu sitēji, nodokļu nemaksātāji, Nacionālās Apvienības vēlētāji, kritieši un gaļēdāji. Vai man kā vegānam būtu jāatbalsta restorāns, kurā ir trīsdesmit dažādi gaļas ēdieni, jo tur ir viens vegānisks burgeris? Vai man būtu jādraudzējas ar civlēkiem, kas fano par Īlonu un Trampu? Un ja nē, vai man būtu jādraudzējas ar cilvēkiem, kas dzer kafiju ar pienu "jo garšīgi"? Jo var izrādīties arī tā, ka tas kas šodien šķiet muļķīgs iemesls ietiepībai, pēc piecdesmit gadiem var izrādīties badshit problemātisks arhaisms, un mēs pēc piecdesmit gadiem varam būt vēl dzīvi un spējīgi domāt. Bet arī negaidot piecdesmit gadus, reizēm mēs meklējam kompromisus tanī, cik platas būs velo joslas, bet reizēm tanī, vai bērnu nogalināšana kādā tālā pasaules zemē ir neizbēgamais ļaunums.

https://jauns.lv/raksts/arzemes/646335-pameta-uz-ielas-nomirt-atrada-kravas-auto-soferis-kas-zinams-par-20-gadus-veco-modeli-mariju-kura-pazuda-pec-ballites-ar-arabu-seihiem

Šādi gadījumi liek domāt par sekojošu audzināšanas plānu kuru varētu realizēt rietumu valstis ja viņām izdotos beigt kasīties savā starpā un realizēt vienotu politiku:

Tātad ir izlūkošanas dati par to kuriem mērkaķiem ir šādas noslieces. Datus mūsdienās savākt nav grūti.

Attiecīgi - tikko kaut kas tāds notiek [pazūd cilvēki, konstatēta šāda veida vardarbība]: pa nekustamajiem īpašumiem ( kādiem 3 uz izlozi) no saraksta kuru iedevuši izlūki ielido hiperskaņas raķetes ar termobāriskajiem lādiņiem. Un tā kamēr mērkaķus izaudzina.

P.S. Pa tā saucamajie husītiem un somālijas pirātiem tas pats, bet nu to jau sāk realizēt.

Vakar pēcpusdienā netālu no Stacijas laukuma ievēroju, kā jaunieši izspēlē savu versiju par Austrumu sarkano likteņa pavedienu. Fonā dzīva satiksme un cilvēku pūlis. Ja nepamanītu kameru, šķistu, ka tā ir performance. Nu savā ziņā jau bija, lai gan es tikai ātri uzmetu skatienu un tad devos tālāk savās gaitās, jo netīk ilgi blenzt uz citiem.

Inside Björk (2003)

"Kuksīt", teica mamma

Es sevi šorīt izvedu pastaigā. 10km
Es gribu,lai es sevi izvedu pastaigās biežāk. Nesaprotu, kāpēc es biju apstājusies.








Man iezogas domas,ka mēs augam katrs savā virzienā. Un es iespējams to pieņemu.

-Tu bērnībā lasīji Polianna?
-Es bērnībā lasīju vardes.

"Vienkārši ir jāsaprot, ka tagad, kad zemes virskārta ir atlaidusies, ērce meklē savu barotāju. Pārsvarā siltasiņu dzīvnieku. Bet var pieķerties arī cilvēkam."

Nez Baibas prāt cilvēks ir aukstasiņu dzīvnieks?

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.03.2025-infektologijas-centra-jau-nonemtas-4-erces-viena-atrastas-borelijas.a592473/

ļoti, ļoti gribas likt mazgāties un krāmēt nost un ievasarot ziemas drēbes un apavus, bet es tiešām turos to nedarīt, jo pieredze liecina, ka tiklīdz to izdara, tā atgriežas ziema un es negribu, lai mums visiem jācieš manas vainas dēļ.

ASV federālā līmenī to nupat izdarīja.

Pirmais iespaids - tumsoņas, grauj izglītību.

Bet vai tā ir?

Jautājums - kas notiktu ja LV likvidētu izglītības ministriju?

Nejaucam - nevis likvidēt skolas, augstskolas bet likvidēt ministriju.

Kas notiks?

OK, nebūs vienotas apstiprinātas izglītības programmas. Katra mācību iestāde veido to pa savam. Tas ir labi vai slikti? Es domāju ka sistēma varētu pašregulēties jo izdzīvotu tās mācību iestādes kurās izglītība ir tāda kāda der darbam un/ vai izglītības turpināšanai - kuru akceptē augstskolas, kuru akceptē darba devēji. Līdz ar to jā var iedomāties ka kaut kāda skola sāk mācīt nezinātnisku sviestu - bet uz to skolu neviens neies un viņi paliks bez naudas.

Valsts nav persona un valsts nav uzņēmums.

Jubilant Catarina.

Bear with me.

Man pirms gadiem diviem piezvanīja telemārketings no Somijas Veselības Produktiem, un piedāvāja iegādāties vitamīnus. Akcija, laba cena, ja nepatiks, varēs atteikties. Tā kā es biju jūtīgā vietā, un biju jau izmēģinājis vairākus magnija veidus, nolēmu dot iespēju šiem relatīvi lētajiem vitamīniem. Vēl bez magnija paņēmu "D" vitamīnu, jo pēdējās analīzēs tas man bija negaidīti zems. Ja slikts rādītājs bija zem desmit, tad man bija 0.5 vai kas tāds. Es zināju vairākus cilvēkus, kuriem ārsti ir specifiski izrakstījuši "D" vitamīnu, tāpēc es nenojautu, ka tik dzīvespriecīgai būtnei kā es šis rādītājs varētu būt tik zems.

Ko es nebiju ierēķinājis, pērkot šos vitamīnus, ka es neesmu somu pensionārs, jo viss šis pasākums ļoti atgādināja deviņdesmitos, un lietu pasūtīšanu no kataloga. Es saņēmu savus vitamīnus, aizmirsu laicīgi samaksāt rēķinu, kas izdrukātā veidā bija pievienots sūtījumam, aizmirsu atteiktos no nākamā sūtījuma, attapos tad, kad mistiski bija jāiet uz pakomātu iepriekšējās dzīvesvietas tuvumā, atkal aizmirsu samaksāt rēķinu, saņēmu brīdinājuma vēstuli par parādu vecajā adresē, turpināju nespēt saņemties piezvanīt, un atteikties no nākamā sūtījuma, līdz brīdim, kad man piezvanīja kurjers, kuram es teicu, ka neesmu tajā adresē jau kādu laiku, un lai sūta tos vitamīnus atpakaļ. Beidzot es sameklēju to sasodīto klienta numuru, un vēl pēc trīs mēnešiem piezvanīju uz klientu centru, pastāstīju, ka man ir nenormāls uzkrājums ar viņu jau izsūtītajiem vitamīniem, un es neprotu dīlot ar pakalpojumiem, kas man tiek sniegti telefoniskā formātā. Bet viņi turpina man zvanīt reizi dažos mēnešos, un mēs pieklājīgi parunājamies par to, ko man no viņiem nevajag. Pirms kādas nedēļas saņēmu no viņiem kārtējo zvanu, kur pastāstīju viņiem, kā es mēģinu joprojām tikt galā ar to, ko es no viņiem esmu saņēmis līdz šim. Kā no visa šī var noprast, vitamīnus es lietoju mazliet pēc vaibiem. Pēdējā laikā palīdz telefonā iebūvētā medikamentu atgādinājuma funkcija, un tad nu es viņus dzeru pēc principa - ātrāk tiksi no viņiem vaļā, ātrāk varēsi meklēt jaunu brendu.

Un šonedēļ es biju pie sava ģimenes ārsta uz savu pirmo vizīti, un attiecīgi vakar nodevu asins analīzes. You know what - man ir normāls "D" vitamīna rādītājs. Daudzi citi rādītāji ir labākā stāvoklī kā man likās, bet tieši "D" vitamīns mani pārsteidza visvairāk. Un man konkrētā vitamīna daudzums ir ne tikai pietiekams, viņš pat ir optimāls. T.i. es no "sliktāk nevar būt" esmu ticis līdz "turpini darīt to, ko tu darīji līdz šim". Diezgan negaidīta blakne stulbai ņemtnei ar vitamīnu tirgotājiem.

Biju piemirsis par valsts amatpersonas deklarāciju un par to, ka pagājušā gada sākumā vēl biju valsts amatpersona.

vakardienas diskusiju par demogrāfiju.
Jauna, stilīga demogrāfe piemin Francijas piemēru — tur esot lielākas iespējas saņemt auklīšu pakalpojumu, mums esot mazs atbalsts zīdaiņa pieskatīšanai agrīnā vecumā. (Neslēpšu — esmu ziņkārīga večiņa, nez, cik tad pašai to bērniņu? FB profils gan rāda modernu dzīvesveidu: jahtas, kalni...)
Bet ja nu par Francijas auklītēm (Paris, je t'aime, 2006):
Paris, je t'aime - 05 - Loin du 16e

Nu re, štati likvidēja izglītības ministriju. Malači.


Upd. izlaboju uz ministrija.

Another red heart taken by the American dream.

Ja man vajadzētu senlaicīgu videokameru, es sev sagādātu Canon XL H1. Otrā izvēle, protams, būtu leģendārais Sony VX1000.