šodien, kopā ar dažiem darba kolēģiem, labdarības akcijas ietvaros apciemojām Dubaijas Autisma centru. Nogādājām sarūpētās dāvanas no mūsu komandas, izvadāja mūs tūrē pa fantastiski iekārtoto centru, iepazīstināja ar dažiem studentiem...
un tad bija nejauša satikšanās koridorī ar studentu Deniju, kurš uzreiz nāca visiem mums prasīt vārdus un no kurienes esam. tūres vadītāja teica, ka Deniju ļoti interesējot dažādas nacionalitātes. tad nu mēs visi rindiņā teicām savus vārdus un valstis. kopā bijām septiņi cilvēki. es biju kaut kur pa vidu visiem. kad visi savu bija pateikuši, Denijs pagriezās pret mani un ar mazliet akcentu un ne visām garumzīmēm, bet pareizā melodijā nodziedāja "diženi raženi dzīvojoti", piemetinot, ka tā ir latviešu dzimšanas dienas dziesma.

es eju bišķi paraudāt.

Dice roll 12.

Sgilf- spiritual gurus I would…

Biju nobraukusi līdz Pakistānai. Kopumā - ļoti patīkams pārsteigums. Apzināti gan braucu uz ziemeļiem, visvairāk klejoju pa Baltistānu. Patīkami ļaudis, sajūta droša, milzu kalni no visām pusēm, gandrīz vai likās, ka varētu arī palikt ilgāk par divām nedēļām. Un pats galvenais - viss zied! Un gandrīz neviena cilvēka apkārt. Vai ta kaut ko vēl vairāk dzīvē vajag.

bezoss uzšāvis gaisā 6 māterītes vienā raķetē

redzēs, kas sanāks, ja 2 pat virtuvē nesadzīvo

mhehe .. karoč tur viņas ir, bet raķete atgādina dildo

kas tad tur ir:
aiša bou - vienīgais inženieris un uzņēmējs uz borta
amanda nguen - pilsoņu tiesību aktīviste
geila kinga - žurnāliste
ketija perija - pop dziedone
kerianna flina - kinorežisore
loreina saņčesa, žurnāliste un bezosa līgava

karoč ja šito te kāds kaut kur pazaudēs, nevienam meklēt nevajadzēs, tāpat izmests!

bet bezoss jautrītis, šitā tikt galā ar ģimenes strīdiem .... hhhhh

Vai tad es pēc tam vēl skatos moonrise kingdom?

1) 2.5 sek
2) Diennakts laikā četras reizes biju lielajā pilsētā. Trešajā reizē, braucot atpakaļ ap kādiem 4:00–4:30 no rīta, bija jāatvāž mašīnā saulessargs, jo acis žilba no tā, cik spožs bija mēness. It sevišķi ap cukuriņu.
3) tagad mēness zemu virs jūras. Skaisti.

Pēc tam droši var uzlikt true stories (1986)

60 grami ogļhidrātu stundā.

Gd, ieslēdziet filmu suburbia.

Tie bij Prozas lasījumi!

labi, nepārrakstīšu visu grāmatu:

"Es tiešām nezinu, vai neesmu jau tevi mīlējis tai tukšumā, nostalģijā, pēc kuras varbūt ir manas mūžīgās ilgas. Varbūt tu esi mana nostalģija, prombūtnes ķermenis. Tāluma klātbūtne [..]"

43. lpp.

vēl pēdējo:
"Skatoties uz sevi no malas, [..], es esmu rīcībnespējīgs, savažots, kad man jāsper soļi un jāveic žesti, nespējīgs runāt ar citiem, bez iekšējas skaidrības, [..], tāpat arī bez vajadzīgās fiziskās spējas nodoties vienkāršam roku darbam,[..].
[..]. Sapņotājs saprot, ka viņš tāds ir. Visa realitāte man traucē. Cilvēku runas manī rada milzīgu stresu. Citu dvēseļu realitāte mani nemitīgi pārsteidz. Plašais bezapziņas tīkls, kas ir jebkura darbība, ko es redzu, man šķiet absurda ilūzija bez ticama sakarīguma, nekas."

107. lpp.

vēl viens:
"Brīvība ir iespēja izolēties. Tu esi brīvs, ja vari attālināties no cilvēkiem, un tu neesi spiests viņus uzmeklēt naudas, bara instinkta, mīlestības, slavas vai ziņkāres dēļ - šīs lietas nevar barot klusums un vientulība. Ja tev nav iespējams dzīvot vienam, tu esi dzimis vergs. Tev var būt viss diženums, viss dvēseles varenums: tu esi dižciltīgs vergs vai gudrs kalps: tu neesi brīvs."

461. lpp

uz dullo atšķīru:
"Es domāju, ka tikai redzu un dzirdu, ka visā šajā dīkajā pastaigā neesmu nekas vairāk kā jau gatavu attēlu atstarotājs, balts ekrāns, uz kura realitāte ēnu vietā projicē krāsas un gaismu. Bet es biju kas vairāk, pats to nezinādams. Es joprojām biju dvēsele, kas noliedz pati sevi, un mana abstraktā novērošana joprojām bija noliegums."

319. lpp.

Tikko saņēmu "Nemiera grāmata" by F. Pesoa, ko tulkojis visu mūsu draugs D. Dimiņš, sen neesmu bijusi tik iejūsmināta grāmatas dēļ. Ar to vienu citātu pietika, lai saprastu, ka jāmetas pirkt. Pašķirstīju - absolūti. Neatceros, kad vēl ar kādu grāmatu tā bijis.

suns, kāpēc man tevi jānes katru dienu? katru dienu jāliecas un jānes 8 kg suņa. suns izdomājis spēli, apsēžas un skatās, un liek, lai es viņu nesu. un es nesu. dzīves un gadu nomocītā suņu māte liecas un nes mājās suni, jo suns paģēr, lai nes. nesu, nesu.

Gribētu ierakstīt kopienā, bet nav apstiprināta epasta adrese, kā var apstiprināt to, kas nav pieejams?

Kāpēc cilvēkiem patīk sūtīt tos bezpersoniskos sveicienus svētkos. Forvardē un forvardē visādus sūdus, bildītes jau it kā smukas, bet bez siltuma, ķeksīša pēc, bet nevaru jau viņiem teikt, ka riebjas, izdomāju kādu pliekanu pieklājības frāzi un novēlu: "jums tāpat!".
pirmīt braucu pēc pūpoliem, bet attapos, palīdzot ex kolēģei no mana vecā zarnu kantora pirkt sulspiedi. atbraucu mājās, un atcerējos, ka aizmirsu paskatīties pūpolus, tad devos skatīties pūpolus, un nekādu pūpolu nebija. var jau arī iztikt bez, ir jau narcises.
vispārīgā bardakā un nekārtībā, uz galda ir vāze narcišu un svečturis ar 5 zaļām svecēm. baigā estēte. es laikam varētu dzīvot zem tilta, ja tikai būtu silts, wc un duša, bet tur jau nebūtu. citi, kad nobomžojas, dodoties uz Tenerifi alās dzīvot. nē, vēl man tas nedraud. tikai iedomājos, ja nu kādreiz.
sirmos matus gan piekrāsoju, negribu tomēr līdzināties Rimi kasierei Ivetai, ko nesen redzēju.
visādi citādi nekas. briestu rakstīt atskaiti. kārtējo reizi visa nedēļa jāatraksta. vienas vienīgas zobu sāpes.
pirmīt atkal ar suni bijām, šoreiz ķērkt kā kaijas. suns jau nē, tas apsēžas blakus, bet es ķērcu kaijām, viena, laikam tēviņš, palika diezgan dusmīga, teicu: "labi, labi!" Tās kaijas jau kādu 3. vai 4. gadu nāk dzīvoties pie vienas 5stāvenes zālienā, nez, ligzdu arī tur taisīs, nevarēju saprast. diezgan bīstami uz zemes ligzdot, kāds cits paņems olas. pagājušajā gadā, kaimiņi, maitas (mannuprāt un kaijprāt), neļāva uz sava šķūņa jumta ligzdot, gāju skaidroties. bet cilvēkiem lielākoties riebjas kaijas. ķērcot un diršot uz auto. kurš ta' pats nedirš, kurš ta' pats neķērc. tās ir vasaras skaņas.
pavasarī kaijas mīļojas, tas, ko domāju esam tēviņš, piecēlās kājās, kad bija uz mani pikts, otra kaija - mātīte, palika guļam, un uz viņu noskatījās maigu skatienu

I want to bench press with you.

Krzystofs ir 11 gadus jaunāks un viena no manām izklaidēm ir noskaidrot kuras man it kā pašsaprotamas lietas viņš nezin.
Piemeram, viņš nezin kas ir 'komercfirma Auseklītis'.

Šodien atklājās, ka viņš nezin kas ir Sepultura.

DELFI. Lietuvā pagrīdes sekss piedzīvo pamatīgu uzplaukumu

Pirmā vakarā braucu uz savu istabiņu viesumājā. Nogriežoties no lielā ceļa uz grantenieku aiz meža skaists veco ābeļu dārzs. Domāju, cik jauki būtu to redzēt ziedošu. Otrā rītā braucu uz filmēšanu - ābeles jau nozāģētas un žagaru vācējs krauj lielās kaudzēs.
Pirmā vakarā steidzos uzkāpt kalnā, redzēt sauli norietam. Kalns stāvs, vējš zēvelē ne pajokam, kāpiens grūts. Ziemeļu pusē kalnam vēl nenokusis sniegs, bet vietām starp sniega čužiņām agrāko silto dienu māllēpeņu ziediņi vīd. Nepagūstu pavadīt dienu. Saule jau mākoņos. Toties mēness otrā pusē spoži gozējas. Tālumā redzu jaunus sniega mākoņus draudīgi tuvojamies. Vēlos redzēt zvaigznes iedegamies. Nosēžos uz akmens un gaidu. Zvaigznes nerādās, bet dibens sāk sajust zemes aukstumu. Ceļos kājās. Visapkārt tukšums, bet šķiet itkā kaut kur tepat mūzika skanētu. Grozos un meklēju skaņu. Atrodu. Zemē iedzīta truba, kurai gals aizmetināts, bet no sāniem neliels caurums - vēja brāzmām pūšot skan vēja pūstā stabule.
Otrā vakarā pagūstu uz saulrietu. Saulei lejup slīdot beidzot redzu to, ko stāstos apraksta ar "mežu gali deg". Tiešām izskatās, ka deg. No kalna var ļoti tālu redzēt uz visām pusēm. Skatos un brīnos par tālumā šur tur redziem kokiem, kuru galotnes krietni augstākas par visiem pārējiem. Zīlēju, nez kas veicinājis viņu izstiepšanos tik ļoti pār citiem. Mēnesi gan neredzu, tas šoreiz mākoņos ietinies.
Trešais rīts bij' šodien. Piecēlos agri, jo agri. Knapi pēc pieciem. Man jābrauc pārliecināties, ka tur, kur šodien jūnijs jāfilmē viss nav sasnidzis. Ārā mīnus 5 grādi. Gaisma tikko aust. Putni dzied, kā koru karos. Atbraucu un sniega nav. Viss labi. Tagad man ir daudz laika, līdz viss mans ļaužu bars sabrauks. Uzkāpju pils tornī. Skatos uz vēl nepamodušos sauli. Putni dzied, ūdens krītot no slūžām burbuļo. Stārķumamma sēž ligzdā, papus miegaini samaina kājas un snauž blakus. Nez, cik reizes pa nakti viņš samaina kājas? Varētu tornī palikt pāris stundas, bet nav jau kur piesēst. Man nav stārķa kājas. Kāpju vien lejā pretī jaunās dienas pienākumiem.

Pirmais panākums

https://www.businesswire.com/news/home/20250407444322/en/Colossal-Announces-Worlds-First-De-Extinction-Birth-of-Dire-Wolves

Dāvinātam tankam stobrā neskatās, protams bet tomēr:

//Palīdzība ietvers arī 120 mobilās vadāmās pretgaisa aizsardzības sistēmas, 25 bruņumašīnas "Marder", 15 tankus "Leopard 1A5"//

Tātad Leopard 1A5:

https://en.wikipedia.org/wiki/Leopard_1

Konstruēts 1956 gadā, sākts ražot 1965. gadā XXgs 70 gados nomainīts uz Leopard 2

https://en.wikipedia.org/wiki/Leopard_2

Bruņmašīna Marder

https://en.wikipedia.org/wiki/Marder_(infantry_fighting_vehicle)

Konstruēts 1959 - 1969, ražots 1969 - 1975

Stāvu sastingusi, kamēr suns ēd zāli, un smaidu. Tik maiga vēsma. Smaidās par zvirbuļiem un vārnu, sastingusi stāvu, lai neiztrūkstas. Kaķis, ko baroju, sēž, un vārna sāniski, izmantodama viltus paņēmienus, tuvinās bļodiņai, kaķis satrūkās

šobrīd ārā visskaistākā mūzika, nu labi, neskaitot P. Vaska simfoniskos skaņdarbus stīgām

DELFI. Tērbatas ielā Rīgā radies iesēdums

1) 1 sek
2) šonakt ir nenormāli skaista, samtaini pelēka jūra.

LOTUS ir neticami skaists brīnums!

kas tie par putniem, kas tumsā neguļ? kaut kur lido un lido, dzirdu lidojam, izklausās, ka visas debesis pilnas. tagad.

Nopirku trauku švammi - smailiju, lai caur netīro ūdeni kāds uzsmaida

Reizēm instagram algoritms uzkarās uz kaut kādas tēmas, un sāk mest ārā viena veida saturu. Šitā vienreiz es divas dienas pavadīju kurwa bobr varā, tā vietā, lai man rādītu kaķu un suņu video. Šovakar algoritmu parāva pāru intīmās dzīves labirinots - erotiskā fikcija, poliamorija, queer, šibari, un citas lietas, kas aizrauj dažādus cilvēkus. Tāda sajūta, ka telefons būtu izlasījis šīs dienas jautājumu couples aplikācijā. Un tad es nonācu vietā, kur sieviete tirgoja savas intīmās vaksācijas izlitotās vaska paliekas. Mēs joprojām nekinkšeimojam, bet jāatzīst, ka šinī brīdi es sapratu, ka ir virzieni, kuros mana fantāzija nav pat spējīga doties patstāvīgi, ja tai specifiski nenorāda virzienu. Viena lieta ir nejusties dīvainam, bet pavisam cita teritorija ir sajusties garlaicīgam.

tikko apēdu brokastis, varbūt ģērbšos, visu dienu vazājos pidžamā un izspūrušiem matiem, tā, kā mēdz vazāties pacienti slimnīcās, nē, pansionātos, kur neviens viņiem īsti nepievērš uzmanību
pansionātos vienīgi ēdienu mēdz stumt mutē kā francijas zosīm, kuras baro ar varu, lai iegūtu pastēti. audzē ķermeņus ieliktus grozos - galva vien ārā

Mazzy Star - Fade Into You https://www.youtube.com/watch?v=xpZBxY0aAag

varbūt cibiņiem ir vēlme, ja ne, likšu soctīklos, bet
pārdodu divas biļetes uz XIU XIU
nopirku pa 25 katru, pārdošu pa 20.

es pērkot nebiju apskatījusies, ka koncerts iekrīt Lieldienās.

tikmēr jau atkal 3 netīrie trauki - suņa un kaķa šķīvīši, ieliku, lai atmiekšķējas. tā viens aiz otra atmiekšķējas un kaudzē krājas.

- ko tu pēc darba darīsi?
- neko
- vai vari astrīdai aizvest mazu dāvaniņu?
- kādu?
- sudraba kuloniņu
- kāpēc astrīdai?
- tu jau tāpat sudrabu nevarot valkāt
- kā? man VISAS rotas ir sudraba!! visu mūžu bijušas, man zelts nepatīk, bet sudrabs tak patīk. atdod man.
- nē, astrīdai vajag

mamma laikam arī nojūdzas, kāpēc astrīdai, kurai pašai 80 gadi, vajadzētu manas mātes kuloniņu, kāpēc nedod man. jo tālāk jo trakāk, nē, it kā normāla, bet tomēr nav.

ar ko vēl mani pārsteigsi, pasaule?

kā mums te runa rit

paņemu hortenziju podiņā, pieeju pie kases:
- viņš nāk ar vis to podiņ?
- jā, viš i smuks

es varētu būt labāks darbinieks
es varētu būt labāks darbinieks
es varētu būt labāks darbinieks
es varētu būt labāks darbinieks
es varētu būt labāks darbinieks
es varētu būt labāks darbinieks

Nolādētais exceļa fails, jākomentē 35 līnijas līdz EOB