https://m.jpost.com/breaking-news/article-832310

Kad mēs sāksim adekvāti uzvesties attiecīgajā jautājumā? Pareizi. Nekad.):

Toreiz to saņēmu tieši, bet vēl nesapratu tiktāl, lai izteiktu.
Skatoties, kā vējš pūš smiltis - ka viss dzīvē, arī dzīve, ir īslaicīgs un pārejošs.
Skatoties, kā tas loka smilgas - ka ir iespējams iesakņoties, izaugt un skaisti dzīvot tur, kur to nespēj neviens cits.
Knapi paliekot dzīvam pēc peldes vētrā jūrā, kurai reiz atzinos mīlestībā - ka tāda ir iespējama abpusēja, bet, ja tās ir bijušas tikai iedomas, tad ir iespējams tuprināt dzīvot un izjust pateicību.

Visu mūžu pretojos aktuālas sabiedrības struktūras uzspiestajai degradācijai, tagad beidzot esmu nolēmusi padoties & degradēties & mani pat neņem darbā. Nu, pagleznot tāpat nevaru savā anxiety stāvoklī, dzeru alu un skatos tiktoku. Ārkārtīgi dramatiska situācija 😂😂😂😂😂 :-) paldies Dievam, ir aliņš. Visu dienu būvēju spriedzi xD (vismaz ir ar ko noņemt) :-))) a ko rīt? :-)
(Jā, jā, es jau zinu, ka es tā atļaujos padoties beidzot tikai tāpēc, ka reāli tiešām vairs nav iespējams iet tajā sevis apspiešanas hu*ņā kā senajos laikos. Nē nu, brīnumi jau arī notiek, vismaz pēdējās divas dienas. Nedaudz, bet notiek. Šodien vienkārši aizmirsās iečilot :-D. Bet nu jā, tūliņ, tūliņ jau tā pasaule mainīsies. Ja es būtu parasts cilvēks, varētu strādāt parastā darbā un vienkārši gaidīt. (Kas to lai zina, varbūt man ir iespēja par tādu kļūt.)) Kā arī vēl aizvien nemāku lietot intelektu 😂😂😂😂 Un, ja vēl es atcerētos, kas notiek...

Rurouni Kenshin: The Final (2021)

Kāpēc, aborigēn, tu aiz sevis nevari atstāt tīru lauku, sakārtotu māju, iekoptu dārzu, bet, nē, visur tās švīkas un drupačas, un aizkostie stūrīši. Nekas tā nebojā šo pasauli kā ambīcijas un paviršība vienlaikus.

---------------------------

"Iedomas [..] ir tikpat dīkas un bezpalīdzīgas kā vēlme katalogā pirkt nevis kleitu, bet figūru."

/S.B.

izrādās es jau pērno gadu esmu raksturojusi ar šo vārdu. ko tad lai saka par 2024?

Tokija pāriet uz 4 dienu darba nedēļu un ir attapusies, ka bērni nedzimst, jo sieviešu iespējas noturēties darba tirgū pēc bērna vai ar bērnu ir vnk nereālas (un kā būtu apsvērt ieviest alimentus, Japāna, lai viņas var aiziet no vardarbīgiem bērnu tēviem, automātiski neiekrītot nabadzības bedrē?)

"to review work styles flexibly to ensure that women do not have to sacrifice their careers due to life events such as childbirth or child-rearing"

Pēdējās dienās paaugstinātas Šūmaņa frekvences (???). Hz, bet man tas izklausās pēc jauna iemesla pacelt pohujisma līmeņus :-))))

***

Sapnī biju drugs party ar humaniem, kurus satiku pirms miega irl, pēc tam nokļuvu beachā & kko pisos ar telts manifestāciju (nu, viņa tur jau bija, bet man vajadzēja papisties, jo tuvojās lietus & arī bija, bet viss bija gucci anyway... Ofic). Tad tur vēl bija kaut kādi bagātie cilvēki, kas, protams, mani pat neredzēja gandrīz, tai skaitā Simon Cowell & viņa bf. Nu, kaut kāds weird vibes, kā jau parasti,🤔

Vēl bez vispārējās fiziskās sagatavotības, šobrīd ļoti populāri ir specializētie vingrinājumi. Kaut kur internetos bija arī joks par to, ka astoņdesmitajos un deviņdesmitajot cilvēki cēla akmeņus, un skrēja kalnos līdz spēku izsīkumam, bet tagad, guļot uz paklājiņa, cilā rokas un kājas, un staipa pretestības gumijas. Tikko redzēju video, kur biatloniste trennējas šaut, stāvot uz visādām nestabilām virsmām ar atsvariem - rullīši, bumbas un tādā garā. Es pieņemu, ka ja tas nestrādātu, šādu treniņu nebūtu. Bet tad tas parāda, cik kondicionēti mēs esam un specializāciju. Kā tādas zīlītes, kur katra suga, dzīvojot vienā kokā, bet ir specializējusies uzturēties koka dažādos līmeņos.

Nācās aizbraukt uz rakstnieku māju, lai saprastu, ka neesmu rakstniece. Nedīcu pēc uzmundrinājuma šoreiz. Tāda ir tā realitāte.
Var būt, ka varu vēl savu dokumentālo prozu kādreiz pacelt, bet uzrakstīt steampunk fiction pusaudžiem jau ir cits līmenis.

Tagad, kad braucu autobusā uz Rīgu, ir traki smagi. Es domāju par visu, ko esmu uzrakstijusi un tikai par trīs lietām man nav drausmīgs kauns.
Kino es sev sadirsu, literatūru arī nespēju pavilkt. Es ceru, ka nenosprāgšu no kauna un turpināšu būt mamma. Kā nu māku. Tur atkāpšanās ceļa nav, lai vai cik apšaubāmi brīžiem ietu.

Izrādās gandrīz pusei kājas mazajā pirkstiņā ir tikai 2 kauli, nevis trīs.

Es vienmēr smējos ka esmu evolūcijas pirmrindnieks ar ļoti nelielu kājas mazo pirkstiņu, bet mūsu ir daudz.


Ja kāda atvasei nepieciešama zpd tēma - domāju, ka te var mēģināt noskaidrot, vai pazīme iedzimst mendelejoši.

Vecums nenāk viens - esmu aizmirsusi smart-ID 2. pinkodu. Galvā pilnīgs Toričelli tukšums, pierakstos - bubļiks. Man nav pat ideju, kāds tas varētu būt.
Un pirmo reizi dzīvē es metu plinti krūmos uzreiz, nevis tikai pēc ilgas mocīšanās un vairākām skrotīm sev kājā, un pierakstījos uz konsultāciju bankā, kur kāds jauks klientu apkalpošanas speciālists varētu man izveidot jaunu kontu. Jo viņam par to maksā algu, galu galā, man par šito j**** neviens neko nemaksās.
// Ha ha! Izrādās, ja internetā pērk ar karti, tad pietiek ar 1 pinkodu. Esmu zirgā.

pagaidiet, man jāuztin

(lipīgi tvīti)


ASV ārlietu ministrs Blinkens (žīds) vēlas, lai Ukraina sūta karā bērnus, jo tas ir "praktiski". Jo vairāk beigtu goju, jo labāk, oy vey. Ar cilvēkiem, ko varmācīgi izķer pa ielām palaistais Mossad, lai sūtītu uz fronti, nepietiek.



Ukrainas diktators Zelenskijs (žīds) atceras savu profesionāla komiķa talantu un taisa labu Bagdādes Boba impresiju. Laik, hū kērs cik tur to goju nosists, 80k, 800k vai 8m. Nav jau nekāds annudah shoah ar sešiem baziljoniem Izredzēto.



Kāds pārsteigums! Nudien, labāks iznākums būtu, ja Ukraina tiktu adota žīdu oligarhiem, kas savā starpā visu prihvatizētu un sadalītu, pie reizes ASV politiķīšiem, kā Grehemam, atleks pelnītā tiesa. Precīzi kā notika Jeļcina laika Krievijas izlaupīšanas operācijā (par kuras neitralizēšanu Putins tiek tik ļoti ienīsts šabad cionistu kontrolētajā ASV un salīdzināts (pelnīti, labā nozīmē) ar Hitleru).

Nekā jauna zem saules.

Gāju mājās no tikšanās ar mīļu draudzeni un uz galvas galvas uzkrita dzejolis, tas piedienas rudenim.