par "Nord Express" un nesaprotu — ar ko atšķiras dokumentārā filma no dokumentālās filmas? Vai arī tas ir īpašs Ozoliņas žanrs: Ieva Ozoliņa, dokumentāro filmu režisore, LSM autore
(Tezaurs: tāds, kas pamatots ar dokumentiem; tāds, ko apstiprina dokumenti.)

Rasai migrēna. Šodien, papildus galvassāpēm, pāris minūtes neko nesot varējusi redzēt.

Anna Nicole Smith: You Don't Know Me (2023)

Tikko beidzu lasīt Es mīlu Diku un biju pārsteigts par to cik tomēr līdzīgas fiškas galvā cilvjiem notiek. Cik sajūtas un impulsi ir unversāli. Es domāju par pārdimensonāliem radījumiem, kas ietekmē mūs kā kopas un kruķī savu adžendu caur statistikas rādītājiem, izraisot mūsos emocijas, neirozes un šizes. Laba graķene, beidzot pa ilgiem laikiem izdevās paņemt grāmatu, ko bija interesanti lasīt un gribējās pie tās atgriezties un kas normāli ierezonēja ar notikumiem manā dzīvē te un tagad

hehe,

Iespējams, veidosim e-adreses lietotni ko apsveru kā jaunais vadītājs

- https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2024-ministre-liek-sakt-dienesta-parbaudi-saistiba-ar-e-pastu-apstiprinasanu-portala-latvijalv.a579866/

Laundžīgs postpanks, mīlu! Kļipaks arī ģenitāli vienkāršs, bet laps. King Krule - Dum Surfer

https://www.youtube.com/watch?v=K5-f1Bnltu8

- Nē, mamm, lūdzu, nē! 

agrāk es biju jaunāks un ļaunāks

Aplī izbrauciet tumšākajā izejā.

https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120053598/aicinas-atkartoti-atbildigie-skaidro-nesanemto-latvijagovlv-zinojumu-traci-plkst-17

Komunikācija no VDAA tāda pasīvi agresīva - paši vainīgi un vispār tas nav obligāti un e-pasti var nonākt pie mēstulēm tāpat.
Tad, kā viņi iedomājas, ka cilvēki izmantos e-adresi? Ies katru dienu skatīties, vai gadījumā nav kaut kas atsūtījies? Turklāt katru reizi jāielogojas, nav nekāds gmail, kas atceras pārlūka sesijas. Nevajag katru dienu? Vienreiz nedēļā?

Varbūt tad lai uztaisa super drošu lietotni, kas sūta paziņojumus, ja kaut kas ir atnācis, ja jau e-pasts ir tik slikts. Bet kurš gribēs instalēt vēl vienu lietotni..

Ārā stabili negatīva temperatūra. Ar to arī visus apsveicu.

braucu vienu vakaru un skatījos, kā mājas apdekorētas ar gaismiņām, daudzviet tiešām smuki, bet nekādi nesaprotu, kāpēc cilvēki izvēlas krāsainās lampiņas, izskatās tik... krieviski un nemājīgi

betnu, es arī gribēju kaut kādu z sv dekoru mājai ielikt, īsti vienīgais risinājums likās - logā, jo durvis man ir no sētas.

tērēt naudu, protams, negribēju

aizbraucu uz depo, nolūkoju led lampiņu zvaigznes, nekas cits īsti neģeldēja likšanai logu starpā.

atbraucu mājās, ieliku baterijas un - TADĀ - lampiņas krāsainas. Uz iepakojuma skaidrā latviešu valodā rakstīts - krāsains. vot,kā instant karma sit par to, ka domājam slikti par citiem.

aizbaucu, samainīju pret baltajām.

long story short - tās nolāpītās lampas pat, ja pa dienu izslēdz, ir izēdušas visas 3 barterijas (katrai) pa nepilnām 3 dienām. sapīku. skopums.

nu, un vēl arī besis, jo lēkājot pa dīvāna malām, ielauzu finieri, to vajag mācēt.

oktobrī iedeva instrumentu, šodien - notis Grīga "Kalnu karaļa alā" :D <3

no zila gaisa ņēmu un vakar nolikos ar sāpošu kaklu, šonakt jau pievienojās mega iesnas, visu dienu esmu pa gultu novārtījusies, jo strādāšana ar tādu ķobi nekāda nesnāks

agrākos gados es vispār mēdzu nolikties ar temperatūru īsi pirms ziemassvētkiem, mēs parasti ar māti bijām ne pārāk labās attiecībās un tad tas bija tāds materiāls izlīgumam, bet šoreiz tā kā par agru un pārāk pamatīgi.

gribas normāli elpot

svētdien pa dienu bijām labdarības tirdziņā, izpirkām visu naudu pužļos, un pēčāk devāmies uz jau tradicionālo bērnu balli klubā DEPO. nav vairs tik sentimentāli, kā pirmo reizi, bet tomēr - forši.
kā gadījās, kā ne, mēs tur it kā aizmirsām, it kā palaidām pašplūsmā nonākšanu uz teātri tai pašā vakarā.

protams, septiņgadnieku un piecgadnieku atstājām DEPO darīt pašiem savas, nepieskatītās muļķības, taču jaunākais nāca līdzi.

tāpēc
jaunākais ir noskatījies Kvadrifrona "love is a stranger", klusiņām un mierīgi sēžot klēpī. neiespējami neiespējami! biju tik aizkustināta.

bet arī no izrādes aizkustinājos. ļoti.

nu tā jau viņš ir, tagad katrs pats sev salavecis

beidzot gaumīgi leitesti. vienīgais, kas mani nebeidz izbrīnīt - tie Ziemassvētki katru gadu sākas arvien ātrāk un ātrāk, ne?

šodien pusdienlaikā staigāju pa promenādi, klausījos putnus, skatījos uz kalniem saulē, gandrīz priecīgi. kamēr biju uz brīdi veikalā, turpat blakus uz ielas 6-7 reizes šāva, cilvēki bija mazliet apjukuši, bet citādi viss turpinājās, tikai bezpajumtnieka suns vēl kādu brīdi bija sabijies. veikala apsargs (smagi bruņots, te visur tādi) ieteica doties mājup. prasīju, vai tas ir tā normāli, nu jā, diezgan. šoreiz pat laikam visi dzīvi. pirms pāris dienām bija kārtējā mass shooting, vairāki gāja bojā.
parasti vakaros staigāju pa pilsētu, jo tad ir gandrīz tukšas ielas, tikai bezpajumtnieki sarāvušies salst. šonakt nekur negribas iet, skatos uz okeānu pa logu un ļoti priviliģēti skumstu.
ļoti gribas mājās.

Pa brīvdienām beidzot būšu kārtīgi izlasījusi (ziemā ātri izskrēju cauri) izdevniecības Droši un koši bērnu grāmatu Gudras domas zinātkāriem prātiem. Pirmo reizi uzmetot aci, bija tāda kā skepse: vai tā drīzāk nav psiholoģijas grāmata? Turklāt maz teksta, daudz bilžu, neredzu tekstu autorus, tikai organizācijas nosaukumu, diez vai būs interesanti.

Taču iedziļinoties, šķita skaisti, ka filozofiju var sasaistīt ar emocionālās inteliģences mācīšanu, ka par šķietami sarežģīto var uzrakstīt vienkārš un sasaistīt ar daudziem jautājumiem, kas svarīgi ne tikai pusaudžiem: kāpēc citi mani nesaprot? kāpēc tik grūti reizēm saprast emocijas un to, ko patiesi gribam? Kāpēc prokrastinējam? Kāpēc citi dažkārt izturas riebīgi? Vai justies dīvanam ir normāli? Kāpēc jūtamies vientuļi? Un vēl daudzi citi, kas mudina uz pašrefleksiju vai atgriešanos laikā, kad daudz ko vēl nesapratu. Var rasties maldīgs priekšstats, ka ar filozofijas palīdzību, var atrisināt jebkuru problēmu un atrast visas atbildes. Tā te īsti nav, pat ja šis tas šķiet vienkāršots, bet tai pat laikā palīdz nedemonizēt citus. Turklāt iedziļināšanās un cenšanās izprast sevi, apkārtējos cilvēkus un pasauli, var radīt kādu drošību un mazināt izmisumu. Un tā jau pamazām var uzzināt ko vairāk par domātājiem un domātājām ārpus grāmatas, ja bijis interesanti meklēt atbildes.

1 sek.

"I wonder if you know
How they live in Tokyo (はい)
If you seen it, then you mean it
Then you know you have to go"

Russian Dolls (2005)

Esmu izgājis cauri visiem ermoņiku cikliem, no time to waste.
Ja tas man atgādina par kriptovalūtu, es varu cēli ielekt kurpē.
Es tev jau sen teicu, ka dienas ir vienīgais propellers, kas garu paceļ pāri zolei.
Ja tu man iemestu ar pātagu, es varētu kļūt par zvēru, piemēram, cirkā, jo tikai tur par biļeti var dabūt šņabi, kurš ir garšīgs kā tērauda stienis pilnā ātrumā iztriecas cauri logam un sadragā man brilles, jā man tādas vajag, jo es slepus kniedēju briežus.
Pie mājas apteksnes līksmajā prātā varu pat ievīstīt pi zīmi, un tā strādās visos vienādojumos vai kolorītajos ušu māsteros.
Tā ir tīrākā tērce, ko tu man atsūtīji, es varu kaut vai reikjavīkot to no vienas sola malas uz tora paklāju, bet es nevaru manevros pazaudēties, tas nav iespējams.
Viens tatū māsters man atsūtīja paciņu ar gribas ēdāju piedāvājumu, tajā bija teikts, bet ne saklausīts, tāpēc bez monologa sienām mēs neuzcelsim kaspijas jūru vietējā mēroga pulicerā vai viņa kuņģī.
Ja tu liec man saprast savus satīras darbus, tu vari arī apēs manā vietā manas pusdienas, jo es esmu golods, es rakstu ar pirkstu.

No vienas dienas ir atkarīga visa iespējamā dienas nometne.
Es neizvēlos daudzas dienas tāpēc, ka tās būtu manā ziņā kā īpaši iedalītas.
Neviens no priežu tēviem nevar man pateikt, cik īsti ir dienas cena.
Man nav nevienas no cenām, kuras ir piedāvātas kā guliverīgas.
Ja tu man raksti vēstuli ar apsūbējušu karavadoni uz pleciem, tad dienas ir tikai tik īsas, lai tajās noguldītu stāvlampu un uzkāptu uz abažūras tālredzības kursos noskatīties izrādi par prātu.
Mēs nevaram apgalvot, ka mūsu inscinējums ir diedelniecisks, jo tas ir tīrākais muļķības slavinājums, ja no dienas uz dienu ir ilgviļņi tik gari, ka tajos rodas prusaki, es to nesaku.
Tā mēs ar vienas dienas palīdzību esam atšķetinājuši galvu reibinošu rēbusu par priežu kalniem, bet nevaram saprast, kā tas atdala mūsmājas no jūras krasta, ja visa smilts, ko tu man esi devis, atrodas.
Es nevaru ar snīpi pa priekšu dēt olas no vienas atveres var iznākt tikai prātulīgais, bet no otras es apzvēru var rasties kauzalitāte.
Neviens man nevar piesmiet pilnu roku, jo es kā kultivatora armagedons varu slaucīt kaut vai ar galdautu, to visi zina.
Ja kāds būtu uz rokām mani nesis pretim snīpjiem, es varētu ar galvas vicināšanu likt sev saprast, ka viens algotnis ir divu trīslitra burku vērts sniedzes prauliņas vīrs.
Es nevaru apgalvot, ka dienas ir pietiekami pieskaitāmas, lai tajās iegultos kā karavānā.
Tu varbūt būtu domājis, ka volgograda ir pulgotāja, bet es tev saku ar tēju uz acīm, ka sniegs ir pārākais rudiments, tāpēc viņš ir vienīgais, kam piemīt kleptopauze.
Ja tu runā ar manu vīru, tu esi vistīrākais satīrs, bet sarunājies ar mani pavisam klusu un tu redzēsi, ka tievās tēvadēla meitas ir kājgalī sagūlušas un lispo.
Tu draudi man ar pagānu kariem, bet vienīgais tīksmināšanās iemesls atrodas un pazūd, tas ir galvvidus apvidus devītā stāva kroplis un mēness uz viņa pautiem pielīp pie liesmeņa.
Tā tas turpinājās trugacka gadus un devītā viļņa ēdienreize jau tagad var mani piemērīt kā kultivatora tesmeni.
Turgeņevs ir teicis pareizus vārdus, un viņa tējnīca ir uzsprāgusi kopā ar kolorīto ornamentu beirutas stacijā.
Mēs uz jūsu parakstiem liksim plaukstas, tās sildīsies pie jūsu kauzalitātes, bet ne pie ornamentālikas, ne pie kliedzieniem un mēness ir apreibis no stakles.
Tu raudi ar gaisu pa priekšu, un tālākā lidmašīna varētu mani notriekt, ja tai pie ķēžu reaktora būtu kāds propelāns, kapelāns vai resnā dirsa.
Tu pats raudi ar gaišu prātu, tu pats esi neviendabīgs lustras karinātājs un taisi no saviem iesmiem - all i ever wanted was ton, but you cursed me with your kurpe dāvā tik apsīkstoša tā ir vienīgais brīnums.

God damn! What a day today is! Jay-Z? Nopietni? Pēdējā laikā ir radusies sajūta, ka jo jobnutāk tas izklausās, jo reālāk beigās arī izrādās.

vienīgais, kas man te patīk, ir cilvēki un putni
ūdens, ēdiens un viss pārējais ir diezgan briesmīgi

Ja sāp, esi pateicīgs, jo neesi sodīts ar aprobežotību.

L'Auberge espagnole (2002)

1) 4 sek.
2) Pirms 16 gadiem apsvēru domu aizbraukt uz Sīriju, bet, dažādu iemeslu dēļ, toreiz nolēmu labāk transsibīrijas ekspresī šķērsot krieviju. Kopš 2011. gada šo izvēli vienmēr biju nožēlojis un likās, ka nekad vairs nebūs man iespējas pabūt Aleppo un/vai Damaskā. Kopš šodienas cerība ir atgriezusies. Es pat teiktu - pārliecība.

Sen nav rakstīts par tumsu, vai ne?

Tātad - kā liecina https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga?month=12&year=2024 - pirms dažām dienām esam iekrituši vismelnākās tumsas visdziļākajā caurumā, kas turpināsies apmēram mēnesi, tumsas blīvumam praktiski nemainoties. Laiks no tā saucamā saullēkta līdz tā saucamajam saulrietam (cik bieži jums šajā gadalaikā gadās Latvijā redzēt vienu vai otru? nu, vai vispār kaut ko saistītu ar sauli, izņemot ziemeļblāzmu?) šodien ir apmēram tāds pats kā būs 3. janvārī. Pa starpu diennakts tumsas daudzums vēl nosvārstīsies 12 minūšu amplitūdā - skaidrā laikā modrākie vērotāji varētu savos Moleskin blociņos to fiksēt, bet uz skaidru laiku pārāk sacerēties nevajadzētu.

Nu jā, un kad šis tumsas mēnesis būs pagājis, atliks paciesties tikai vēl vienu mēnesi, un tad solārā ziema beigsies. Tie, kuri nodzīvos līdz februārim, apmēram no sestā datuma varēs jau ar neapbruņotu aci uztvert mazliet gaismas. Pirmo nakts koncentrāta trimestri esam jau pieveikuši, lai tas mums visiem dod mazu cerības stariņu!

Rurouni Kenshin: The Beginning (2021)

kā katru gadu i izbrīnījos par rozēm, i kritu panikā i aizkaitinājos (uz sevi) i sasmējos
atkal aizmirsu kāzu jubileju. t.i. es zinu datumu, bet reti kuru dienu zinu, ka datums ir šodien

Kā jūs komunicējat ar psihopātiem? Es līdz šim runāju ar viņiem normāli, tāpat kā ar jebkuru cilvi, bet pēdējā laikā mani tas nomāc, jo ļoti izsūc no manis dzīves enerģiju un spēku, jo jāuzklausa viņu problēmas un domas, bet manos padomos un ieteikumos šie cilvēki neieklausās, jo tie līdz galam neiekļaujas viņu delūzijās. Es nezinu kā lai turpina, tāpēc lūdzu jums padomu mīļie cibiņi

https://m.jpost.com/breaking-news/article-832310

Kad mēs sāksim adekvāti uzvesties attiecīgajā jautājumā? Pareizi. Nekad.):

Toreiz to saņēmu tieši, bet vēl nesapratu tiktāl, lai izteiktu.
Skatoties, kā vējš pūš smiltis - ka viss dzīvē, arī dzīve, ir īslaicīgs un pārejošs.
Skatoties, kā tas loka smilgas - ka ir iespējams iesakņoties, izaugt un skaisti dzīvot tur, kur to nespēj neviens cits.
Knapi paliekot dzīvam pēc peldes vētrā jūrā, kurai reiz atzinos mīlestībā - ka tāda ir iespējama abpusēja, bet, ja tās ir bijušas tikai iedomas, tad ir iespējams tuprināt dzīvot un izjust pateicību.

Rurouni Kenshin: The Final (2021)

Kāpēc, aborigēn, tu aiz sevis nevari atstāt tīru lauku, sakārtotu māju, iekoptu dārzu, bet, nē, visur tās švīkas un drupačas, un aizkostie stūrīši. Nekas tā nebojā šo pasauli kā ambīcijas un paviršība vienlaikus.

---------------------------

"Iedomas [..] ir tikpat dīkas un bezpalīdzīgas kā vēlme katalogā pirkt nevis kleitu, bet figūru."

/S.B.

izrādās es jau pērno gadu esmu raksturojusi ar šo vārdu. ko tad lai saka par 2024?

Tokija pāriet uz 4 dienu darba nedēļu un ir attapusies, ka bērni nedzimst, jo sieviešu iespējas noturēties darba tirgū pēc bērna vai ar bērnu ir vnk nereālas (un kā būtu apsvērt ieviest alimentus, Japāna, lai viņas var aiziet no vardarbīgiem bērnu tēviem, automātiski neiekrītot nabadzības bedrē?)

"to review work styles flexibly to ensure that women do not have to sacrifice their careers due to life events such as childbirth or child-rearing"